Salacgrīvas novadā, Liepupes pagasta „Rimmās” atrodas „Skujas aptieka”, kuras īpašniece ir farmaceite Mudīte Skuja. Farmācijā viņa strādā jau 35 gadus. Septiņi no tiem aizvadīti Rīgā, bet pārējais darba mūžs – Liepupē.
Augsne profesijas izvēlei Mudītei bija aptieka, kas atradās līdzās mājai Litenē, kur viņa aizvadīja bērnību. Skolas gados meiteni piesaistīja aptiekas aura. „Tur bija telpas ar retro mēbelēm. Tolaik zāles gatavoja aptiekās. Caur stiklotām durvīm varēja redzēt, kā aptiekāre Milijas kundze darbojas ar farmācijas traukiem un svariņiem. Kustības bija noteiktas, mierīgas, un viņa pati izskatījās ļoti gudra. Aptiekā aizvien pirku mežrozīšu sīrupu, ko Milijas kundze pietaupīja apkārtnes bērniem. Pirku sīrupu un dziļi ieelpoju īpašo smaržu, kāda piemīt tikai aptiekām. Droši vien saelpojos visai dzīvei,” smej Mudīte.
Sarunā viņa piebilst, ka savā dzimtā ir farmācijas pioniere, jo ir pirmā, kas izvēlējusies šo profesiju. Taču visas trīs Mudītes meitas savu dzīvi saistījušas ar medicīnu. Vecākā meita ir zobārste, abas jaunākās tāpat kā mamma – farmaceites. Tas noticis bez jelkāda pamudinājuma. Arī viņas gana saelpojušās aptiekas gaisu. „Var sacīt, ka viņas ir uzaugušas aptiekā. Kad skolā beidzās mācības, meitenes nāca uz aptieku un, kamēr strādāju, pildīja uzdotos mājas darbus,” atminas Mudīte.
„Skujas aptieka” ir iekļāvusies „Aptieka 1” aptieku apvienībā. Farmaceite stāsta, ka šajā apvienībā darbojas kopš tās dibināšanas 2004. gadā. Viņa uzsver: „Apvienībā aptiekas saglabā neatkarību. Savā aptiekā strādāju viena, un man ir svarīga šī sajūta – pati sev saimniece.” Mudīte arī novērtē apvienības pretimnākošo attieksmi, datorizējot aptiekas. „Mainot sortimentu, vairākus medikamentus un uztura bagātinātājus apvienība savām aptiekām ik mēnesi piešķir par atlaižu cenām. Tas ir atbalsts mūsu klientiem,” piebilst farmaceite.
„Skujas aptiekas” piedāvājuma klāstā ir recepšu un bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji, higiēnas preces un – lauku apstākļiem atbilstoši – arī veterinārās profilakses zāles un barības piedevas mājdzīvniekiem. Nodrošinot klientiem recepšu medikamentus, privilēģija ir sadarbība ar ģimenes ārstes Anitas Līdumas praksi, kas atrodas turpat „Rimmās” blakus aptiekai. „Ārstes praksē ir pastāvīgs pacientu loks. Viņi ir arī aptiekas klienti, tādēļ lielākoties pasūtu tos medikamentus, kurus izraksta daktere. Viņa ir homeopātijas atbalstītāja, tādēļ aptieka piedāvā arī zāles no dabiskajām izejvielām,” stāsta farmaceite. Viņa piebilst, ka laukos cilvēkiem rocība ir paknapa, tādēļ aizvien jādomā, lai būtu arī preces par zemākām cenām. Piedāvājumā ir arī asinsspiediena mērīšanas pakalpojums. To gan klienti izmanto retāk, lielākoties, kad ģimenes ārsta prakse darbu ir beigusi, bet aptieka vēl strādā.
Aptieka ir atvērta ik darbadienu no deviņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Taču uz tās durvīm ir Mudītes telefona numurs – viņa neatsaka palīdzību arī ārpus darba laika, gadās pat nakts stundās. Farmaceite atzīst, ka dažkārt klientiem piegādā zāles arī mājās. Ja pati nevar, izlīdz pastnieki. Arī vietējā pasta nodaļa ir turpat „Rimmās”. „Laukos, kur nav dežūraptieku, citādi nevar. Attālumi ir lieli, un ne katram ir automašīna,” teic Mudīte. Turklāt cilvēki ilgajos darba gados ir iepazīti. Viņa zina, kam var uzticēties tikpat droši kā sev.
Runājot par saviem klientiem, farmaceite bilst, ka lauku ļaudis ir labsirdīgi un dzīvesgudri, tādēļ viņa nespēj sevi iedomāties pilsētas aptiekā. Iedzīvotāju laukos gan palicis mazāk nekā tolaik, kad Liepupē darbojās t.s. Ruļļu aptieka, vai padomju gados, kad aptieku ilgus gadus pārvaldīja Alfons Aksiks. Taču Mudīte lepojas, ka „Skujas aptieka” ir šīs tradīcijas turpinātāja. „Priecājos, ka cilvēki kļūst aizvien zinošāki un vairāk novērtē augu izcelsmes ārstniecības līdzekļus, un, tiklīdz saniķojas pašsajūta, uzreiz neķeras klāt ķīmiskiem preparātiem. Taču, ja ārsts izraksta, tad tie jālieto,” teic farmaceite un atzīst, ka konsultēt klientus iznāk bieži. Tad viņa aizvien ieteic nepadoties slimībām, ievērot profilaksi, baudīt pilnvērtīgu, veselīgu ēdienu un stiprināt sevi ar fiziskām aktivitātēm. Viņai pašai tās sniedz pārvietošanās divriteņa mugurā.
Kad streiko gremošanas sistēma
Latviešiem svētki tradicionāli nav iedomājami bez mielasta. Parasti tā ir sātīga maltīte ar alkoholisko dzērienu piešprici, kas kopumā ir gana liels pārbaudījums gremošanas sistēmai. Lai atvieglotu tai slodzi, būtiski ir ievērot pareizus ēšanas paradumus. Tā ir šķidruma lietošana pietiekamā daudzumā. Vislabāk ir padzerties pirms un pēc maltītes, jo šķidruma lietošana ēšanas laikā rosina pārēšanos. Pēc un pirms maltītes ieteicams pastaigāties, īpaši, ja svētku mielastā galdā celts trekns ēdiens. Pastaiga mazina tauku uzsūkšanos.
Gremošanas traucējumi izpaužas kā vēdera uzpūšanās un vēdera izejas traucējumi – aizcietējumi vai caureja. Cēlonis ir ēšanas paradumu pārkāpumi – ikdienā neierasta pārtika, pārēšanās, pārāk treknu, grūti sagremojamu – ceptu un kūpinātu – produktu lietošana. Vēdera uzpūšanos veicina arī pākšaugi – pupas, zirņi, tāpat dārzeņi, īpaši kāposti, un gāzētie dzērieni.
Labs palīgs ir visiem labi zināmā melnā oglīte. Aktivētā ogle ir lieliska organisma attīrītāja. To lieto pa tabletei uz desmit kilogramiem ķermeņa svara. Labs absorbents ir „Smecta”. Šis medikaments aizsargā kuņģa – zarnu trakta gļotādu, regulē vēdera izeju, novērš dedzināšanas sajūtu kuņģī un vēdera uzpūšanos. Gāzu uzkrāšanos kuņģī un zarnu traktā novērš simetikonu saturoši līdzekļi, piemēram, „Espumisan” kapsulas. Ja pēc ēšanas māc traucējoša smaguma sajūta kuņģī, ieteicams lietot enzīmu saturošus preparātus, piemēram, „Mezym forte”, „Pangrol”, „Kreon”. Šie gremošanas fermentus saturošie līdzekļi palīdz ātrāk sašķelt ēdienu. Zarnu trakta mikrofloras uzlabošanai der labās baktērijas jeb probiotiķi. Aptiekās ir ļoti plašs šo preparātu klāsts. Universāls līdzeklis ir arī kuņģa pilieni, un jāatminas tautas līdzekļi – tējas, ko var gatavot no ķimenēm, fenheļa, mellenēm un vēl no citām zālītēm, kas uzlabo pašsajūtu.