Pagājuši jau vairāk nekā 35 gadi, kopš limbažniece Anita Labada strādā par farmaceiti. Savukārt viņas dibinātajai „Stacijas aptiekai” Limbažos šogad aprit jau 14. gads.
„Pēc Limbažu 1. vidusskolas absolvēšanas, mācības turpināju Rīgas Medicīnas institūtā. Tolaik vēl pastāvēja GAP (Galvenā aptieku pārvalde) aptieku sistēma un pēc studiju absolvēšanas tikām sadalīti darbam noteiktās aptiekās. Mani nosūtīja uz aptieku Limbažos, kur arī nostrādāju 22 gadus,” par savas profesijas aizsākumu stāsta farmaceite Anita Labada. „Tad pienāca pārmaiņu laiks, un sāka veidoties arī privātās aptiekas. Tad arī pati jutu, ka labprātāk strādātu mazākā, tomēr savā aptiekā.”
Veidot pašai savu aptieku, Anitu iedvesmoja ilggadējā kolēģe Kristīne Krišjāne. Tā kopā ar kolēģi 2002. gadā Anita nodibināja „Stacijas aptieku”. Viņa atzīst, ka aptiekas dibināšana nav bijusi viegla un prasījusi gan smagu darbu, gan arī finansiālus ieguldījumus. „Pirmo gadu aptiekā strādāju praktiski viena, un savam jaunajam uzņēmumam ziedoju visu. Jutos kā kurmītis – no rīta agri devos uz aptieku, tur pavadīju visu dienu, bet tikai vakarā, pēc tumsas iznācu ārā,” atmiņās dalās Anita. „Biju priecīga par katru cilvēku, kas iegriezās aptiekā. Pagāja aptuveni pieci gadi, līdz ieguvām regulāru klientu loku.”
„Stacijas aptieka” Limbažos pircējus gaida ik darba dienu no plkst. 8.00 līdz 20.00, bet brīvdienās durvis atvērtas no plkst. 9.00 līdz 15.00. „Stacijas aptieka” ir neliela – vien 30m². Kā pastāsta aptiekas vadītāja, sākotnēji telpa bijusi vēl mazāka, taču paplašinoties veikala ēkai, kurā aptieka atrodas, klāt iegūta papildu telpa arī aptiekai. Šajā laikā audzis arī aptiekas kolektīvs. „Kopā ar kolēģi palīdzējām divām jaunām meitenēm, kuras tobrīd bija medmāsas, apgūt farmaceita asistenta profesiju – maksājām viņām stipendijas. Tāds arī patlaban ir mūsu aptiekas kolektīvs – divi farmaceita asistenti un es. Ļoti patīk kā izveidojies mūsu kolektīvs. Esam ļoti atšķirīgas, bet, iespējams, tieši tas arī ir vajadzīgs.”
Anita atzīst, ka farmaceita profesija viņai vienmēr ir ļoti patikusi. „Farmaceita darbā īpašu gandarījumu sniedz iespēja ik dienas palīdzēt cilvēkiem. Šķiet, man piemīt skolotāja gēns, jo ļoti labprāt dalos ar savām zināšanām. Reizēm cilvēkam uzdodot pat pavisam vienkāršu jautājumu, piemēram, cik ūdens tiek izdzerts dienas laikā, iespējams nonākt pie secinājuma, ka zāles nemaz nav nepieciešamas – jāsniedz pareiza ievirze veselīgam dzīvesveidam! Galvenais – cilvēkam no aptiekas jāaiziet apmierinātam!”
Kopš 1979. gada, kad farmaceite uzsāka savas darba gaitas, bez šaubām piedzīvotas daudzas izmaiņas. „Kad beidzu augstskolu, piedāvājumā bija vien daži desmiti medikamentu, kas nav pielīdzināms šā brīža plašajam aptiekas piedāvājuma klāstam. Farmaceitam nepieciešams milzum liels zināšanu daudzums. Ikdienas darbu šobrīd ievērojami atvieglo arī aptiekas datoru sistēma,” stāsta Anita. „Gadu gaitā mainījušies arī pircēji. Ir mazliet mazinājusies vēlme dzert zāles un radusies lielāka izpratne par dzīvesveida ietekmi uz veselību. Arī medicīna – fizioterapija un citi terapiju veidi pierāda, ka ārstēšanā ne vienmēr nepieciešamas tieši zāles.” Arī savas imunitātes spēcināšanai farmaceite paļaujas uz tradicionālo ķiploku, kā arī medus un citrona dzērienu, bet ķermeņa un prāta sakārtošanai apmeklē Cigun vingrošanu.
Lasītājiem Anita novēl veselību un rūpes par sevi, bet, ja dzīvē nākas saskarties ar grūtībām, censties uz problēmām palūkoties ar vēsu prātu un nelaist sevī negatīvo.