Atpazīsti sāpes sirdī

Ja parādās sūdzības par sirdi – sāc dzīvot citādi!

Konsultē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs ANDRIS SKRIDE

Kā saprast, ka tā ir – sirdslēkme?

Sirds atrodas aiz krūškaula starp labo un kreiso plaušu, un tikai sirds galotne raugās uz leju kreisajā pusē. Tātad, ja sirds sāp, tā sāp krūtīs vidū, spiež un žņaudz tieši vidū, un parasti tas notiek, ja ir slodze. Mediķi šīs sāpes sauc par stenokardiju. Tās visbiežāk var izstaroties uz kreiso roku vai uz apakšžokli.

• Stenokardijas lēkme parasti ilgst 5–15 minūtes pie slodzes un apstājoties, apsēžoties pāriet. Tad nav, ko daudz domāt – jau rīt jāpierakstās pie ģimenes ārsta vai arī pa tiešo pie kardiologa.
• Ja krūtīs žņaudz ilgāk par 20 minūtēm, tas jau varētu būt sirds muskuļa infarkts – kādas sirds daļas audi sāk atmirt, un obligāti jāsauc ātrā palīdzība.
• Nitroglicerīns paplašina sirds asinsvadus, un tā ir arī svarīga pazīme: ja sirdslēkme pāriet no nitroglicerīna, visticamāk, tā varētu būt stenokardija.
• Ja žņaudzošā sirdslēkme sākas miera stāvoklī un turpinās ilgāk par 15–20 minūtēm, turklāt zem mēles paliktais nitroglicerīns nepalīdz, jāizsauc ātrā palīdzība. Tas faktiski ir jau pirmsinfarkta stāvoklis.
• Ja cilvēks ātri iet un viņam sāk durt sirdī kā ar īlenu, visticamāk, tā nav stenokardija. Jāatceras, ka durošas, īslaicīgas sāpes, kas pāriet pēc minūtes, divām, nebūs stenokardija. Bet, protams, ārstam ir jāparādās, lai viņš izvērtē situāciju.

Kas izraisa stenokardiju?

Lielākoties – asinsvadu aizkaļķošanās. Pašam sirds muskulim arī ir jāēd, un to apasiņo, baro divas vainagartērijas. Šādā veidā sirds ir paēdusi. Ja šajos asinsvados sāk rasties iekaisums jeb ateroskleroze, tie pamazām aizaug ciet. It sevišķi, ja ir nelabvēlīga iedzimtība, ja ir ļoti augsts holesterīna līmenis, ja cilvēkam ir cukura diabēts. It sevišķi vīriešiem, un, ja viņi vēl smēķē, tad patiešām vainagartēriju aizaugšana sākas jau 20–30 gadu vecumā. Kad aizaugšana aizņem jau konkrētu lūmenu, piemēram, artērija aizaugusi par 70 procentiem, miera stāvoklī cilvēks to nejutīs. Problēmas sāksies, ja būs slodze, jo tad sirds prasa vairāk skābekļa, un artērijas sašaurinās. Bet, ja artērija jau pati par sevi ir sašaurināta – slimības dēļ –, tad slodzes laikā tā faktiski bloķējas, un šī sirds daļa netiek apasiņota. Cilvēks to izjūt kā žņaugšanu, spiešanu, dedzināšanu krūtīs. Dažiem lēkme var izpausties arī vienkārši kā elpas trūkums – sirdsdarbība pie slodzes kļūst ātra, ir grūti elpot. Tā ir klasiska stenokardija, slodzes izraisīta lēkme. Stenokardijas būtiska pazīme ir, ka, pārtraucot slodzi, piemēram, apstājoties, apsēžoties, sirds sāk strādāt lēnāk, skābekli vajag mazāk, asinsvads pats no sevis atkal mazliet paplašinās, un – lēkme pāriet.

Īpašs stāsts par jaunajiem, aktīvajiem

Parasti, ja cilvēks ir jaunāks un fiziski aktīvs un viņam sākas stenokardija, viņš to var arī nejust, tātad nenovērtē un turpina slodzi. Sirds visai ātri adaptējas – pieslēdzas kāds cits asinsvads, kas skābekļa badu kompensē, – un tad stenokardijas lēkme slodzes laikā var pat pāriet. Bet – tas tomēr ir bīstami, jo var novest pie dažādiem sirds ritma traucējumiem. Proti, ja kāda sirds daļa netiek apasiņota, tā var pat apstāties. Piemēram, ja aiztaisās ciet kāds artērijas zars, kurš apasiņo un baro sirds ritma vadīšanas centru.

Ir arī stenokardija, ko neizraisa sirds artēriju aizkaļķošanās – asinsvads pats par sevi var būt vesels, taču tas spazmējas no stresa vai uztraukuma. Tā biežāk notiek jaunām sievietēm.  Vazospastiskā stenokardija nav tik bīstama. Sāpes parasti rodas miera stāvoklī (it īpaši naktīs vai agrīnās rīta stundās), bet nereti arī slodzes laikā.

Kā stenokardiju konstatē?

Deviņdesmit deviņos procentos gadījumu – pacientu tikai smalki iztaujājot. Uzdodot jautājumus, izklausot sirdi, plaušas, pamērot asinsspiedienu. Lai noteiktu stenokardijas diagnozi un sāktu ārstēšanu ar zālēm, labam ārstam nekas vairāk nav vajadzīgs. Protams, vēlāk būs vajadzīga kardiogramma.

Stenokardija jāārstē!

Ja lēkme vienreiz bija, tas nozīmē, ka stenokardija atkārtosies, un tas ir bīstami. Neārstēta slodzes stenokardija var novest pie sirds muskuļa infarkta un pat pēkšņas nāves. Tāpēc laikus dia­gnosticēt sirds slimību ir ļoti būtiski. Stenokardija jāārstē!

Pirmais solis ir zāles. Tās var iedalīt divās grupās: medikamenti, kas mazina vai likvidē stenokardijas simptomus, un medikamenti, kas neļauj nomirt no stenokardijas. Jālieto abi. Stenokardijas simptomus – elpas trūkumu, ģīboņa sajūtu, sirdsklauves, trauksmi – noņems bēta blokatori un kalcija antagonisti. Abi paplašina asinsvadus. Bet, lai uzlabotu slimības prognozi, lai tā neattīstītos uz priekšu, lai novērstu infarktu, jālieto, pirmkārt, statīns, kas ir vissvarīgākais pretholesterīna medikaments, lai apturētu asinsvadu aizkaļķošanos. Otrkārt, aspirīns, kas novērsīs trombu veidošanos. Vēl, iespējams, būs vajadzīgas īpašas grupas zāles, kas uzlabo asinsvadu iekšējā slāņa funkciju un stabilizē pangas.

 Nākamais solis – vismaz mēnesis jādzer zāles, tad cilvēkam jāveic veloergometrija – sirds slodzes pārbaude.  Uz krūtīm piestiprina divpadsmit elektrodus, un viņš sparīgi min veloergometra pedāļus, bet kardiologs un medicīnas māsa seko līdzi pašsajūtai, sirdsdarbībai un asinsspiedienam. Izmeklēšana vidēji ilgst pusstundu, un tas parāda, kāda ir sirds muskuļa apgāde ar asinīm, un skābekli pie slodzes – proti, vai sirdij pietiek asiņu un vai tā spēj tikt galā ar fizisko slodzi. No tā var secināt, vai ir kāds nopietns sirds muskuļa bojājums, kāda ir organisma reakcija uz paaugstinātu asinsspiedienu, vai cilvēks ļoti ātri sasniedz pulsa robežu.

Ja viss kārtībā, jāturpina dzert zāles. Ja slodzes tests uzrāda problēmas, cilvēku sūta uz asinsvadu invazīvu izmeklēšanu – uz koronogrāfiju jeb koronāro angiogrāfiju, kura sniedz precīzu informāciju par vainagartēriju anatomiju un to lūmenu sašaurinošiem bojājumiem, par ārstēšanas iespējām (ar zālēm vai asinsvada stentēšanu), palīdz noteikt prognozi.

Profilakse lētāka

Sirds veselības profilaktiskās pārbaudes vajadzīgas tāpēc, ka tad var paspēt atrast ko nelāgu jau iepriekš, pirms vēl nekas dramatiski slikts nav noticis.

Kas jāpārbauda?

uEpizodiska asinsspiediena kontrole. Ideāli, ja cilvēkam pēc 35–40 gadu vecuma mājās ir pašam savs asinsspiediena mērāmais aparāts, jo tas spiediens, ko konstatē ārsta kabinetā un ko amerikāņu kardiologi dēvē par biroja spiedienu, ne vienmēr ir objektīvs.

uPēc 40 gadu vecuma reizi gadā vērts veikt veloergometriju jeb slodzes testu. Tas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli un ritma izmaiņas slodzes laikā. Varbūt jāuztaisa arī ehokardiogrāfija.

uVajag veikt asinsanalīzes, noteikt gan holesterīnu, gan cukura līmeni.

uIr arī dažas iedzimtas lietas, kuras var izķert. Piemēram, tā saucamā ģimenes hiperholesterinēmija, kad ir iedzimti augsts holesterīna līmenis asinīs, un tad asinsvadi pat pusaudžu gados var būt aizkaļķojušies, un agrīni attīstās sirds artēriju nosprostošanās. Lai tā nenotiktu, jāsāk agri lietot statīns. Tāpēc būtu labi veikt skrīningu – pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs – visiem bērniem no 8 līdz 14 gadu vecumam. Savukārt, kad top zināms, kuri bērni ir riska grupā, ārsti viņus var vēlāk pieskatīt, un viņi arī paši zina, ka biežāk jāpārbaudās. Pēc tam noteiktā vecumā, ja ir vairāki riska faktori kopā, var sākt profilaktiski lietot zāles. Kas attiecas uz sirds un asinsvadu slimībām, mūsdienās ir ļoti maz lietu, kuras nevarētu novērst – ja pie ārsta atnāk laikus.

Tas arī viss, kas sākumā jāizdara! Ak, jā, vēl jāatmet smēķēšana, ja to dara. Jo vispār, ja runā par sirdi un asinsvadu veselību, ir jāsāk ar dzīvesveida korekcijām. Proti, ievērojot ļoti vienkāršas lietas – ko ēdam, cik kustamies, nesmēķējam un tikai tad, vai sekojam riska faktoriem: holesterīna līmenim, asinsspiedienam un sirds ritmam. Būtībā vairāk arī nekā īsti nav.

Holesterīna līmeni paaugstina nevis ēšana kā tāda, bet nepareiza ēšana. Piemēram, nevajag ēst dzīvnieku taukus – treknus piena produktus un treknu gaļu. Liesa gaļa jāēd, bet ne biežāk kā trīsreiz nedēļā. Uzturā vēlams palielināt nepiesātināto taukskābju daudzumu, ko satur augu eļļas, piemēram, nerafinēta Extra Virgin olīveļļa. Jā omega 3 taukskābēm! Bīstami – sāls!

Kustēšanās ir ļoti svarīga, bet tas viss jādara pamazām. Viena no labākajām aktivitātēm ir distanču slēpošana un nūjošana. Īstenībā pietiek, ja 2–3 reizes nedēļā stundu nodarbojas ar vidējas intensitātes slodzi un vienreiz nedēļā ar augstāku. Jebkura aktivitāte nāk par labu.

Sirds un asinsvadu slimību risku palielina

• Smēķēšana.
• Neārstēts augsts asinsspiediens.
• Paaugstināts zema blīvuma holesterīna (ZBLH) līmenis.
• Pazemināts augsta blīvuma holesterīna (ABLH) līmenis.
• Neārstēts cukura diabēts.
• Neracionāls uzturs.
• Palielināts svars un vēdera aptaukošanās.
• Fizisku aktivitāšu trūkums.
• Dāsns alkohola patēriņš.
• Ja tuvam asinsradiniekam bijusi stenokardija, īpaši agrīnā vecumā.

Kādi sirds un asinsvadu veselības rādītāji skaitās labi? 

• Asinsspiediens 120/80 mmHg (virs 140/90 mmHg ir jau paaugstināts).
• Pulss miera stāvoklī līdz 70 sitieniem minūtē.
• Kopējais holesterīna līmenis mazāks par 5 mmol/l.
• Cukura līmenis asinīs tukšā dūšā 3,3–6 mmol/l.
• Vidukļa apkārtmērs sievietēm – mazāks par 80 cm, vīriešiem – mazāks par 90 cm.

Ja krūtīs žņaudz ilgāk par 15 minūtēm, tas jau ir sirds muskuļa infarkts – kādas sirds daļas audi sāk atmirt, un obligāti jāsauc ātrā palīdzība.

Laikus atpazīstot tādas slimības kā hipertensija jeb augsts asinsspiediens vai stenokardija, iespējams izvairīties no nopietnām sekām – infarkta vai insulta.

Pats galvenais – profilakse!

Iesaka Viktorijas aptiekas vadītāja un farmaceite Varakļānos VIKTORIJA AĻEIŅIKOVA

Lai cik vesels cilvēks būtu, vispirms svarīgi ievērot sirds un asinsvadu slimību profilaksi. Tātad –
pastaigas ašā tempā, nūjošana vai citas sportiskas aktivitātes, veselīgs uzturs un pozitīva domāšana. Katram atkarībā no sava veselības stāvokļa būtu arī jāatrod laiks apmeklēt ārstu, lai noskaidrotu, vai ir kāda sirds vaina vai nav un cik lielā mērā.

Sirds slimību profilaksei pirmajā vietā es lieku omega 3 taukskābes, tātad zivju eļļu, kura mūsu klimatā būtu jālieto visu gadu. Jo parasti mums uzturā zivju nav pietiekamā daudzumā, arī saulītes nav bagātīgi – zivju eļļai pievienots D vitamīns, kas ir ļoti svarīgs, lai cilvēks būtu vesels. Zivju eļļu piedāvājums aptiekā ir plašs, un var izvēlēties katra pacienta maciņam un dzīves ieradumiem atbilstošu. Arī es lietoju zivju eļļu – tā ir mana ikdiena, izvēlos tādu, kura jālieto vienreiz dienā. Ziemā šķidrā veidā – jo man patīk, ka eļļas preparāts pie reizes ieeļļo arī augšējos elpceļus un rīkles galu. Vai arī lietoju zivju eļļas preparātus, kuru deva ir pa vienai kapsulai dienā, nevis pa divām vai trim. Turklāt priecājos, ka zivju eļļa – omega 3
taukskābes – papildus dod citus labumus: uzlabo kaulu un locītavu veselību, pozitīvi ietekmē un stiprina nervu sistēmu, uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību. Tiem, kam ir autoimūnas slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, mazina iekaisuma risku.

Sirsniņai ļoti laba ir vilkābele. Vilkābeles preparāti sāk sirds aizsardzību ar vissvarīgāko – nomierina nervu sistēmu un uzlabo asinsriti. Arī tos aptiekā var izvēlēties katrs pēc savas gaumes un vajadzības, jo piedāvājums ir plašs – ir gan sirds pilieni, gan tabletes.

Vēl sirds veselībai noder magnija preparāti. Sirds un asinsrites sistēmā magnijam ir svarīgi pienākumi. Šai minerālvielai ir galvenā loma enerģijas vielmaiņā šūnās, tā stabilizē sirds ritmu un atslābina asinsvadus. Magnijs novājina stresa hormonu iedarbību, tā saudzējot sirsniņu un asinsvadus. Savukārt magnija trūkums organismā var rasties, ja ir problēmas ar kuņģi un gremošanas traktu, piemēram, ilgstošas caurejas, vai arī ja ikdienā ir nesabalansēts, nepilnvērtīgs uzturs un ja ilgstoši lieto urīndzenošos preparātus, jo tie pastiprināti izvada magniju no organisma. Pētījumi liecina, ka magnijs organismā samazinās arī līdz ar novecošanu – sliktāk uzsūcas zarnās, vairāk tiek izvadīts ar urīnu.