Vēdera sāpes ir viltīgas, bieži izstarojas uz visām vēdera pusēm, tāpēc pirmajā mirklī nemaz nevar saprast, kur tieši sāp un kāpēc. Kas ir biežākie sāpju vaininieki, un kā ar tiem cīnīties?
Teksts – Dace Rudzīte
Konsultē gastroenterologs HOSAMS ABU MERI.
Vēdersāpēm mēdz būt daudz iemeslu
Sāpēt var kuņģis, aizkuņģa dziedzeris, žultspūslis, var būt resnās zarnas iekaisums vai tievās zarnas problēmas, vēdera pūšanās, gāzes, kad vēders sāp, griež, spiež, reizēm pievienojas caureja vai aizcietējumi. Sāpes rada arī gastrīts, duodenīts, gastroenterīts, kolīts, hronisks pankreatīts.
Sāpes var būt saistītas ar pārtikas produktu uzņemšanu – ja sāp pirms ēšanas, var domāt par divpadsmit pirkstu zarnas čūlu. Ja sāpes pastiprinās pēc ēšanas – par kuņģa čūlu, gastrītu, aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Ja sāpes ir tikai pēc konkrētu, taukainu ēdienu (zivju, cepeša, kotlešu, piena produktu) ēšanas un vairāk labajā paribē, pie vainas var būt žultsakmeņi, holicistīts. Ja sāpes sākas stundu pēc ēšanas, iespējams, tās rada gāzu veidošanās jeb meteorisms. Ja sāpes sākas 10–15 minūtes pēc ēšanas, īpaši cilvēkiem pēc 60–70 gadu vecuma, iespējams, ir asinsvadu išēmija.
Teju 20–30% cilvēku vēdera sāpes saistītas ar mugurkaula problēmām: spondilozi, skoliozi, osteofītu, kad tiek kairināti nervi un sāpes izstarojas uz vēderu. Ja ir kakla problēmas, var būt sāpes krūtīs; ja problēmas ir mugurkaulāja krūšu daļā, var sāpēt vēdera augšdaļā. Jostas daļas sāpes var radīt sāpes vēdera apakšdaļā. Šīs sāpes nav tik izteiktas, un tad jāārstē mugura.
Lielai daļai cilvēku hroniskas vēdera sāpes saistītas ar veģetatīvās nervu sistēmas problēmām, kas rodas no stresa, pārslodzes. Tas ir tā saucamais kairinātu zarnu sindroms vai funkcionālā dispepsija, kad kuņģi žņaudz un spiež, bet izmeklējot neatrod ne gastrītu, ne atvilni, ne čūlu.
Ko darīt?
Ja vēders sāp paaugstināta stresa un pārslodzes dēļ, jāmēģina samazināt slodzi un pamainīt dzīvesveidu. Var iedzert kaut vai kādu baldriāna tableti, lai nomierinātu prātu. Ja kairināto zarnu sindroma dēļ dzers zāles, situācija neuzlabosies – jā, uz laiku mazināsies gāzes, uzlabosies vēdera izeja un mazināsies diskomforts, bet sāpes atgriezīsies.
Lai gan parasti vēdersāpju gadījumā neiesaka lietot pretsāpju līdzekļus, bet, ja patiešām ir skaidri zināma diagnoze – ka ir nierakmeņi vai pankreatīts, sāpju mazināšanai var iedzert ibuprofēnu, diklofenaku. Taču šos medikamentus nedrīkst lietot, ja ir divpadsmitpirkstu zarnas vai kuņģa čūla, jo tas stāvokli var pasliktināt.
Ko lietot, un kas nerada komplikācijas? Probiotikas – vislabāk tās, kas satur četras piecas dažādas labās baktērijas, arī sēnītes – tām ir plašāka iedarbība. Probiotikas nevajag lietot visu gadu, izdzer kursu un pārtrauc. Ja ir vēdera spazmas, var lietot spazmolītiķus. Ja sāpes saistītas ar kuņģa dedzināšanu, lieto fermentpreparātus. Ja ir kuņģa dedzināšana, tad medikamentus prot šo kaiti. Taču šīs zāles nav jālieto katru dienu, jo arī tās izraisa blaknes. Piemēram, daudz probiotiķu var izraisīt vēdera pūšanos, bet spazmolītiķi ietekmē asinsspiedienu.
Akūtas un stipras vēdera sāpes visbiežāk izraisa:
- aklās zarnas iekaisums, kas rada sāpes un ne tikai labajā pusē, kā varētu domāt, bet arī citur. Parasti pievienojas paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta duša, arī vemšana.
- aizkuņģa dziedzera iekaisums (akūts pankreatīts) rada milzīgas sāpes kuņģa augšdaļā un izstarojas mugurpusē kā jostas sāpes. Biežāk parādās pēc alkohola lietošanas, ļoti taukainu ēdienu uzņemšanas, arī ilgstošas pretsāpju zāļu lietošanas.
- kuņģa čūla, kuņģa perforācija jeb plīsums. Tad sāpes ir neizturamas un ārsts jāmeklē nekavējoties.
- sievietēm ginekoloģiskās slimības – olnīcu plīsums, ārpusdzemdes grūtniecība.