Konsultē Baltezera aptieka1 vadītāja un farmaceite Ieva Lašina.
Ziemas noslēgums un pavasara sākums ir laiks, kad cilvēkam ir sevišķi svarīgi uzņemt nepieciešamās uzturvērtības. Viena no šādām organismam būtiskām barības vielām ir Omega-3 taukskābes, kuras veicina imunitātes stiprināšanu. Cilvēka organisms pats tās neražo, līdz ar to tās ir jāuzņem vai nu ar uzturu, ēdot vēžveidīgos un treknās zivis, vai arī lietojot uztura bagātinātājus – zivju vai krila eļļu. Vēl pastāv augu izcelsmes Omega-3 taukskābes, kuras arī varam uzņemt ar uzturu.
Zivju un krila eļļā ir vērtīgās Omega-3 taukskābes, kas iedalās divās galvenajās taukskābēs – eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS). Bez vērtīgajām taukskābēm zivju eļļa satur arī A, D un E vitamīnu, kas ir nepieciešami imunitātes stiprināšanai. Šie vērtīgie papildinātāji uzlabo sirds un asinsvadu veselību, normalizē holesterīna līmeni asinīs, novēršot slikto tauku piesaistīšanos organismā, kas tādējādi veicina asins plūšanu bez aizķeršanās, nodrošinot visu audu apasiņošanu. Tāpat Omega-3 taukskābes palīdz smadzeņu darbībai, uzlabojot koncentrēšanās spējas, atmiņu un domāšanu, kā arī ādas un matu veselību.
Zivju vai krila eļļa – ar ko tās atšķiras?
Krila eļļu bieži vien izvēlas cilvēki, kuri nelieto zivju eļļu tās specifiskās garšas dēļ, jo krila eļļai šādas pēcgaršas nav. Taču viena no būtiskākajām atšķirībām starp abām eļļām ir to ieguves veids. Zivju eļļa tiek pārsvarā iegūta no zivīm ar augstu tauku saturu – mencas, laša, tunča, foreles –, kuras aug gan savvaļā, gan saimniecībās. Šis augšanas veids veido zivju eļļu produktu cenas un kvalitātes atšķirības. Savukārt krila eļļai Omega-3 taukskābes iegūst no krila, kas ir ļoti mazs organisms dabā, kurš pieder pie vēžveidīgajiem un barojas no augu planktona – fitoplanktona. Krils dzīvo tikai tīrākajos planētas ūdeņos, piemēram, Antarktīdā, jo tur ir mazāks ūdens piesārņojums. Atšķirības izpaužas arī dzīves ilgumā krilam un zivij – krila dzīves periods ir ļoti īss, tādejādi krils būs tīrs (bez smago metālu, dzīvsudraba piemaisījumiem), bet zivij tas ir ilgāks, tāpēc ļoti būtiski ir izvērtēt, no kurienes zivs ir iegūta. Katram no Omega-3 taukskābju avotiem – krila vai zivju eļļai – ir savas raksturīgās īpašības. Piemēram, krila eļļai klāt vēl ir dabisks antioksidants astaksantīns, kas veido krila sarkano un violeto nokrāsu un neļauj eļļai oksidēties un bojāties, kā arī veicina efektīvāku uzsūkšanos cilvēka organismā. Vēl viena atšķirība atspoguļojas lietojamās devās, piemēram, zivju eļļai nepieciešamā uzturošā deva profilaksei ir 1 g dienā pieaugušajiem, turpretī krila eļļu vajag uzņemt mazāk.
Cik bieži jālieto?
Omega-3 eļļu produktu klāsts Latvijā ir plašs, un katra vecuma grupa atradīs sev piemērotāku produktu. Šos uztura bagātinātājus iesaka lietot kursa veidā – noteikto iepakojumu vienu vai divas reizes gadā, tādējādi papildinot nepieciešamās rezerves, kuras pēc vajadzības organisms var izmantot. Sev piemērotāko Omega-3 avotu, izmantojot uztura bagātinātājus, iespējams izvēlēties pēc formas – šķidrā veidā (arī ar dažādām pievienotām garšām), kapsulu formā, bet bērniem – košļājamo pastilu un želejkonfekšu veidā.
Omega-3 piemīt profilaktisks efekts, un tas nav brīnumlīdzeklis, taču kalpo kā rezerve, kura palīdz organismā notikt dažādām reakcijām. Katram palīdzība no Omega-3 atspoguļosies vietā, kur tā ir bijusi nepieciešama: kādam uzlabosies āda, citam redze vai normalizēsies asinsspiediens. Cilvēks to sajutīs! Šeit iederas piemērs par redzi – cilvēks domā, ka viņš labi redz, bet, kad aiziet pie acu ārsta, uzvelk brilles un saprot, ka nekad nav tik labi redzējis. Līdzīgi ir ar Omega-3, vienīgi šeit, piemēram, slikto tauku uzkrāšanos organismā cilvēks spogulī neredzēs, bet uzlabojums pašsajūtā būs jūtams – varbūt ne uzreiz, taču, lietojot regulāri, rezerves uzkrāsies un organisms līdz ar to kļūs spēcīgāks!