Farmaceiti

Mudīte Skuja

„Skujas aptieka”, "Rimmas", Liepupe, Liepupes pag., Salacgrīvas nov.

Savā dzimtā esmu farmācijas pioniere

Salacgrīvas novadā, Liepupes pagasta „Rimmās” atrodas „Skujas aptieka”, kuras īpašniece ir farmaceite Mudīte Skuja. Farmācijā viņa strādā jau 35 gadus. Septiņi no tiem aizvadīti Rīgā, bet pārējais darba mūžs – Liepupē.

Augsne profesijas izvēlei Mudītei bija aptieka, kas atradās līdzās mājai Litenē, kur viņa aizvadīja bērnību. Skolas gados meiteni piesaistīja aptiekas aura. „Tur bija telpas ar retro mēbelēm. Tolaik zāles gatavoja aptiekās. Caur stiklotām durvīm varēja redzēt, kā aptiekāre Milijas kundze darbojas ar farmācijas traukiem un svariņiem. Kustības bija noteiktas, mierīgas, un viņa pati izskatījās ļoti gudra. Aptiekā aizvien pirku mežrozīšu sīrupu, ko Milijas kundze pietaupīja apkārtnes bērniem. Pirku sīrupu un dziļi ieelpoju īpašo smaržu, kāda piemīt tikai aptiekām. Droši vien saelpojos visai dzīvei,” smej Mudīte.

Sarunā viņa piebilst, ka savā dzimtā ir farmācijas pioniere, jo ir pirmā, kas izvēlējusies šo profesiju. Taču visas trīs Mudītes meitas savu dzīvi saistījušas ar medicīnu. Vecākā meita ir zobārste, abas jaunākās tāpat kā mamma – farmaceites. Tas noticis bez jelkāda pamudinājuma. Arī viņas gana saelpojušās aptiekas gaisu. „Var sacīt, ka viņas ir uzaugušas aptiekā. Kad skolā beidzās mācības, meitenes nāca uz aptieku un, kamēr strādāju, pildīja uzdotos mājas darbus,” atminas Mudīte.

„Skujas aptieka” ir iekļāvusies „Aptieka 1” aptieku apvienībā. Farmaceite stāsta, ka šajā apvienībā darbojas kopš tās dibināšanas 2004. gadā. Viņa uzsver: „Apvienībā aptiekas saglabā neatkarību. Savā aptiekā strādāju viena, un man ir svarīga šī sajūta – pati sev saimniece.” Mudīte arī novērtē apvienības pretimnākošo attieksmi, datorizējot aptiekas. „Mainot sortimentu, vairākus medikamentus un uztura bagātinātājus apvienība savām aptiekām ik mēnesi piešķir par atlaižu cenām. Tas ir atbalsts mūsu klientiem,” piebilst farmaceite.

„Skujas aptiekas” piedāvājuma klāstā ir recepšu un bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji, higiēnas preces un – lauku apstākļiem atbilstoši – arī veterinārās profilakses zāles un barības piedevas mājdzīvniekiem. Nodrošinot klientiem recepšu medikamentus, privilēģija ir sadarbība ar ģimenes ārstes Anitas Līdumas praksi, kas atrodas turpat „Rimmās” blakus aptiekai. „Ārstes praksē ir pastāvīgs pacientu loks. Viņi ir arī aptiekas klienti, tādēļ lielākoties pasūtu tos medikamentus, kurus izraksta daktere. Viņa ir homeopātijas atbalstītāja, tādēļ aptieka piedāvā arī zāles no dabiskajām izejvielām,” stāsta farmaceite. Viņa piebilst, ka laukos cilvēkiem rocība ir paknapa, tādēļ aizvien jādomā, lai būtu arī preces par zemākām cenām. Piedāvājumā ir arī asinsspiediena mērīšanas pakalpojums. To gan klienti izmanto retāk, lielākoties, kad ģimenes ārsta prakse darbu ir beigusi, bet aptieka vēl strādā.

Aptieka ir atvērta ik darbadienu no deviņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Taču uz tās durvīm ir Mudītes telefona numurs – viņa neatsaka palīdzību arī ārpus darba laika, gadās pat nakts stundās. Farmaceite atzīst, ka dažkārt klientiem piegādā zāles arī mājās. Ja pati nevar, izlīdz pastnieki. Arī vietējā pasta nodaļa ir turpat „Rimmās”. „Laukos, kur nav dežūraptieku, citādi nevar. Attālumi ir lieli, un ne katram ir automašīna,” teic Mudīte. Turklāt cilvēki ilgajos darba gados ir iepazīti. Viņa zina, kam var uzticēties tikpat droši kā sev.

Runājot par saviem klientiem, farmaceite bilst, ka lauku ļaudis ir labsirdīgi un dzīvesgudri, tādēļ viņa nespēj sevi iedomāties pilsētas aptiekā. Iedzīvotāju laukos gan palicis mazāk nekā tolaik, kad Liepupē darbojās t.s. Ruļļu aptieka, vai padomju gados, kad aptieku ilgus gadus pārvaldīja Alfons Aksiks. Taču Mudīte lepojas, ka „Skujas aptieka” ir šīs tradīcijas turpinātāja. „Priecājos, ka cilvēki kļūst aizvien zinošāki un vairāk novērtē augu izcelsmes ārstniecības līdzekļus, un, tiklīdz saniķojas pašsajūta, uzreiz neķeras klāt ķīmiskiem preparātiem. Taču, ja ārsts izraksta, tad tie jālieto,” teic farmaceite un atzīst, ka konsultēt klientus iznāk bieži. Tad viņa aizvien ieteic nepadoties slimībām, ievērot profilaksi, baudīt pilnvērtīgu, veselīgu ēdienu un stiprināt sevi ar fiziskām aktivitātēm. Viņai pašai tās sniedz pārvietošanās divriteņa mugurā.

Kad streiko gremošanas sistēma

 Latviešiem svētki tradicionāli nav iedomājami bez mielasta. Parasti tā ir sātīga maltīte ar alkoholisko dzērienu piešprici, kas kopumā ir gana liels pārbaudījums gremošanas sistēmai. Lai atvieglotu tai slodzi, būtiski ir ievērot pareizus ēšanas paradumus. Tā ir šķidruma lietošana pietiekamā daudzumā. Vislabāk ir padzerties pirms un pēc maltītes, jo šķidruma lietošana ēšanas laikā rosina pārēšanos. Pēc un pirms maltītes ieteicams pastaigāties, īpaši, ja svētku mielastā galdā celts trekns ēdiens. Pastaiga mazina tauku uzsūkšanos.

Gremošanas traucējumi izpaužas kā vēdera uzpūšanās un vēdera izejas traucējumi – aizcietējumi vai caureja. Cēlonis ir ēšanas paradumu pārkāpumi – ikdienā neierasta pārtika, pārēšanās, pārāk treknu, grūti sagremojamu – ceptu un kūpinātu – produktu lietošana. Vēdera uzpūšanos veicina arī pākšaugi – pupas, zirņi, tāpat dārzeņi, īpaši kāposti, un gāzētie dzērieni.

Labs palīgs ir visiem labi zināmā melnā oglīte. Aktivētā ogle ir lieliska organisma attīrītāja. To lieto pa tabletei uz desmit kilogramiem ķermeņa svara. Labs absorbents ir „Smecta”. Šis medikaments aizsargā kuņģa – zarnu trakta gļotādu, regulē vēdera izeju, novērš dedzināšanas sajūtu kuņģī un vēdera uzpūšanos. Gāzu uzkrāšanos kuņģī un zarnu traktā novērš simetikonu saturoši līdzekļi, piemēram, „Espumisan” kapsulas. Ja pēc ēšanas māc traucējoša smaguma sajūta kuņģī, ieteicams lietot enzīmu saturošus preparātus, piemēram, „Mezym forte”, „Pangrol”, „Kreon”. Šie gremošanas fermentus saturošie līdzekļi palīdz ātrāk sašķelt ēdienu. Zarnu trakta mikrofloras uzlabošanai der labās baktērijas jeb probiotiķi. Aptiekās ir ļoti plašs šo preparātu klāsts. Universāls līdzeklis ir arī kuņģa pilieni, un jāatminas tautas līdzekļi – tējas, ko var gatavot no ķimenēm, fenheļa, mellenēm un vēl no citām zālītēm, kas uzlabo pašsajūtu.

Līga Dzirkale - Roziņa

VALDEKAS APTIEKA, aptiekas vadītāja

No mazas aptiekas par nopietnu spēlētāju vietējā tirgū

Ieguvusi ķīmiķa, bioķīmiķa izglītību, Līga sākotnēji darbojusies virusoloģijas jomā, tostarp ieguvusi zinātņu doktora grādu. Pēc vairāku gadu darba viņai radusies vēlēšanās pamēģināt ko citu – ar draudzenes farmaceites atbalstu viņa riskējusi un 1995.gadā nodibinājusi „Valdekas aptieku”.

Sākums bijis grūts, tomēr iegūtā izglītība un darba pieredze kaut nedaudz atvieglojusi aptiekas vadīšanu. Vienlaikus Līga arī pati ieguvusi izglītību farmaceita profesijā.

„Pavērsiena punkts bija 2002.gads, kad pievienojāmies „Aptieka 1” (sākotnēji – „Tamro aptieka”) aptieku tīklam. Sadarbība ar „Tamro” mums pavēra izaugsmes iespējas un nodrošināja lielāku konkurētspēju,” atklāj Līga. Divdesmit gadu laikā aptieka no visādā ziņā mazas aptiekas kļuvusi par nopietnu spēlētāju vietējā aptieku tirgū. Daļēji tas ir arī meitas Zanes Dzirkales nopelns – pēc farmaceita profesijas iegūšanas viņa kļuva par aptiekas līdzīpašnieci un plecu pie pleca te saimnieko kopā ar mammu.

„Aptieka neatrodas pilsētas centrā, kas savā ziņā ir pat ieguvums – mums Pārlielupē ir jau izveidojies savs pastāvīgais klientu loks, kas paši ir teikuši, ka mēs esam 100% viņu aptieka, par ko mums liels gandarījums,” stāsta Līga. „Mūsu priekšrocības ir individuālā attieksme un spēja ātri reaģēt uz klientu vēlmēm. Cilvēki jau zina – pat, ja kāds medikaments aptiekā nav pieejams, taču klientam nepieciešams, mēs ātri centīsimies to sagādāt.”

„Valdekas aptieka” ir atvērta darba dienās no plkst. 8.15 līdz 19.00, bet sestdienās no plkst. 9.00 līdz 14.00. Aptiekai ir veiksmīga sadarbība ar ģimenes ārstu praksēm, kā arī ar zobārstniecības praksi, kas atrodas kaimiņos – ēkas 2.stāvā. Aptiekas īpašnieces lepojas, ka pie viņām ir pieejams salīdzinoši plašs mutes kopšanas līdzekļu klāsts.

Līga smej, ka viņas un meitas aptieka ir vienīgā Latvijā, kurā divām trešdaļām no personāla ir doktora zinātniskais grāds (Līga – bioloģijas, Zane – farmācijas zinātņu doktore). Šīs zināšanas ļaujot vieglāk analizēt situācijas, risināt problēmjautājumus un plašāk paskatīties uz klientu aprūpes jautājumu.

„Bieži cilvēki pie mums vēršas, kad slimība ir jau ielaista. Vai otrs variants – domā, ka iedzers tabletīti un visas veselības problēmas atrisināsies. Taču par savu veselību ir jārūpējas visu laiku, tāpēc novēlu ikvienam mīlēt sevi, rūpēties par sevi, un tad arī būs laba veselība,” saka Līga. Viņa arī piebilst, ka, ikdienā strādājot ar cilvēkiem, ļoti var manīt dažādu cilvēku tipus. Piemēram, tiem cilvēkiem, kuriem ienākumi ir lielāki, nereti šķiet, ka viss viņiem pienākas tāpat vien. Savukārt tantiņa vai cits cilvēks, kuram grūtāk ar ienākumiem, atnesīs ziediņu vai kādu nieciņu kā paldies par to, ka viņam palīdzēts. Un šādu sirsnīgu cilvēku dēļ ir vērts nākt uz darbu katru dienu ar smaidu!

Inese Vīriņa

Liepājas Centra aptieka, K.Zāles laukums 6, Liepāja

Rudens ienācis arī aptiekā

Liepājas Centra aptiekas vadītāja Inese Vīriņa par farmaceiti strādā jau 38 gadus, no kuriem 26. gads aizrit tieši šajā aptiekā. „Farmaceita profesija un aptiekā notiekošais mani saistīja jau bērnībā. Divas manas radinieces bija farmaceites, un gāju pie viņām ciemos uz aptieku,” par savas profesijas izvēli stāsta farmaceite Inese. „11.klasē devos uz Medicīnas institūta atvērto durvju dienu. Smarža un atmosfēra, kas valdīja katedrā, mani ļoti uzrunāja.”

Liepājas Centra aptieka ir vislielākā aptieka visā Liepājas rajonā. Darbadienās aptieka atvērta no plkst.7.30 līdz 21, bet brīvdienās pircējus gaida no plkst.9 līdz 18. Aptiekā ir ļoti plašs sortiments, turklāt medikamenti tiek izgatavoti arī uz vietas. Aptiekā ir arī ļoti liels kolektīvs – šeit strādā gandrīz 20 cilvēku.

Farmaceite Inese Vīriņa savā profesijā aizvadītajos gados pieredzējusi būtiskas pārmaiņas farmaceita darbā. „Kopš kļuvu par farmaceiti, ir ievērojami paplašinājies medikamentu sortiments. Ir produkti, kurus ar teju identisku ķīmisko sastāvu ražo katrs ražotājs. Īpaši tas attiecināms uz uztura bagātinātājiem,” pārdomās dalās farmaceite. „Līdz ar laiku mainījušies arī pircēji. Kļūstot pieejamākai informācijai, arī pircēji ir kļuvuši gudrāki. Nāk daudz cilvēku, kuri ir jau izglītojušies par savu slimību. Īpaši tas raksturīgs jaunākai paaudzei. Arī gados vecāki cilvēki ļoti daudz lasa un nāk pie mums ar izlasīto ziņu. Tomēr aizvien ir daudz arī to cilvēku, kuri iet pie ārsta tikai galējas nepieciešamības gadījumā un savu veselību atstāj novārtā.”

„Patlaban aptiekā jau jūtama rudens atnākšana. Deguns tek ne vien pircējiem, bet arī pašiem! Daudz vairāk tiek pirkti medikamenti pret klepu,” stāsta farmaceite. „Pati imunitāti spēcinu ar homeopātiskiem līdzekļiem. Tomēr uzskatu, ka, gana daudz laika pavadot svaigā gaisā un kopumā veselīgi uztverot dzīvi, cilvēks jau būs pasargāts no slimībām!”

Lasītājiem un pircējiem farmaceite Inese Vīriņa iesaka priecāties par zelta rudeni. Iet dabā un baudīt šo laiku!

Elita Beļicka

SMILTENES APTIEKA, farmaceite

Panākumu atslēga – saliedēts kolektīvs

Klients, izvēloties veikalu, kurā nopirkt sev vēlamo pirkumu, parasti novērtē ne tikai sortimentu, kas redzams tirdzniecības vietas plauktos, bet arī pārdevēja attieksmi, profesionalitāti. Aptiekas nav izņēmums.

Smiltenē, kur medicīnas preces iegādāties piedāvā vairākās aptiekas, ļoti svarīga ir farmaceita kompetence, izpratne un komunikācijas prasme. Viens no līderiem šajā jomā ir uzņēmuma “Union Med” kolektīvs, kuru pilsētā klienti atpazīt arī ar nosaukumu Ābola aptieka. Šopavasar Smiltenes centra aptieka atzīmē nozīmīgu jubileju – 22 gadus. Tas liek apzināties, ka aizvadīts nozīmīgs posms uzņēmējdarbībā un rasta klientu uzticība un atzinība.

Tagadējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aija Stucka pēc profesijas ir ārste. Ideja par sava, ar medicīnu saistīta biznesa veidošanu viņai radās, strādājot par mediķi. Saņēmusi atbalstu arī no savas ģimenes, viņa uzsāka darbu pie savas aptiekas dibināšanas – projekta, kas, ejot gadiem, vērsies plašumā. 2009. gadā sākusi darbu aptiekas filiāle Vijciemā, vēl pēc četriem gadiem – Trikātā. Savukārt Smiltenē, domājot par klientu ērtībām, kā arī sortimenta paplašināšanu – telpas kļuvušas ievērojami plašākas un gaišākas.

Vienlaikus ar tehniskajiem uzlabojumiem var pārliecināties, ka aptiekas personāls rūpējas, lai klienti varētu droši paļauties uz viņu profesionalitāti.

Patlaban Ābola aptiekas vadība uzticēta farmaceitei Elitai Beļickai, kura ar patiesu cieņu atceras savu priekšteci ilggadējo farmaceiti un aptiekas pirmsākumu izveidotāju Ausmu Felsbergu.

Elita, pirms kļuva par farmaceiti un ieguva gan vidējo profesionālo, gan augstāko izglītību, savulaik mācījusies un strādājusi par medicīnas māsu. Šodien viņa atzīst, ka abas profesijas ir vienlīdz nozīmīgas viņas darba pieredzē, tomēr, strādājot aiz aptiekas letes, ir lielāks gandarījums, ka var satikties ar cilvēkiem, uzklausīt viņu problēmas un ieteikt vislabāko risinājumu. Īpaši priecējot brīži, kad klients atgriežas aptiekā pateicīgs un pastāsta, ka padoms lieti noderējis.

Elita uzsver, ka aptiekas 22 gadu veiksmīgās darbības pamats ir saliedēts kolektīvs, kā arī tas, ka uzņēmums rūpējas, lai šeit darba pieredzi varētu iegūt arī jaunieši. Šobrīd aptiekā līdz ar pieredzējušo kolēģi Daci Aļļēnu jau trešo gadu strādā jaunā farmaceite Linda Mūsiņa, kā arī tiek plānots, ka nākotnē smiltenietēm pievienosies vēl kāds jauns profesionālis.

Nosaucot „Union Med” aptiekas prioritātes, nevar nepieminēt šopavasar pieņemto lēmumu par darba laika pagarināšanu. Tas paveikts, lai klienti varētu ērti un bez uztraukuma ierasties pēc medikamentiem tieši tad, kad tas nepieciešams. Tāpat aptiekas kolektīvs īpaši rūpīgi seko, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašs medicīnas un higiēnas preču sortiments.

Jūnijā, kad cilvēkiem jāatjauno spēki un jākrāj enerģija vasaras cēlienam, pats būtiskākais ieteikums ikvienam apmeklētājam ir rūpēties par savu imūnsistēmu. Farmaceite uzsver, ka tikpat svarīgi kā izvēlēties vispiemērotākos vitamīnus vai medikamentus, ir rūpēties par savu veselību, ņemot talkā fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīves veidu.

Linda Mūsiņa

SIA Union Med Smiltene, farmaceite

Trāpīts desmitniekā

Šobrīd LINDA MŪSIŅA ir jaunākā farmaceite Smiltenē. „aptieka1” viņa strādā tikai nepilnu gadu, bet jau tagad droši zina – ir atrasta īstā profesija.

Vainīgs ķīmijas skolotājs

Nevar teikt, ka Linda jau kopš bērnības sapņoja tikai un vienīgi par farmaceites arodu. Variantu nākotnes profesijai viņai bija daudz – varbūt kļūt par arhitekti vai skolotāju? Protams, ārstos un aptiekāros Linda ar draudzenēm bērnībā spēlējās, bet – kura meitene tad to nav darījusi?!

Nopietnā profesijas izvēle notika vecākajās klasēs, kad Smiltenes ģimnāzijā viņai ķīmiju sāka mācīt skolotājs Jānis Celmiņš. Kad 12. klasē skolotājs demonstrēja filmu par ķīmijas izmantošanu dzīvē, Linda pieņēma stingru lēmumu studēt farmāciju vai ķīmiju. Prioritāte gan bija farmācijai, jo tad nākotnes izredzes bija skaidras: pēc studijām varēs atgriezties dzimtajā Smiltenē, gan jau kādā no piecām mazpilsētiņas aptiekām viņai vieta atradīsies.

Lindas vecāki nav ne mediķi, ne ķīmiķi, tikai omīte Maiga beigusi feldšeru skolu un līdz aiziešanai pensijā strādāja par medmāsu. Tā nu sagadījās, ka abas Mūsiņu meitas sekoja omītes pēdās: Lindas vecākā māsa Liene pēc Latvijas Universitātes beigšanas strādā par medmāsu Cēsīs, bet Lindas farmaceites darbs arī saistīts ar medicīnu. «Kad 2010. gada pavasarī beidzu ģimnāziju, dokumentus iesniedzu uzreiz divās specialitātēs – ķīmiķos un farmaceitos. Kad mani pieņēma abās, priekšroku tomēr devu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Veselības zinātņu studijām farmācijā. Ieguvu arī maģistra grādu. Praksē dabūju vietu Smiltenes Aptiekā 1, un pērnvasar te arī atgriezos jau kā pilntiesīga farmaceite, » stāsta Linda.

Mūžizglītības profesija

Vaicāta, vai farmācijas studijas nebija grūtas, Linda smaida: «Jā, sarežģītā ķīmija, latīņu valoda un, protams, farmakoloģija, kur jāiemācās zāļu mehānismi un daudz dažādu medikamentu nosaukumu. Mācīties dabūjām pamatīgi, citreiz studējām līdz trijiem naktī. Dažas stundas paguli, lai no rīta agri celtos un atkal visu atkārtotu. Taču tūdaļ pēc vidusskolas beigšanas, kad galva vēl svaiga un mācīšanās – ierasta lieta… Nē, par grūtībām īpaši nežēlojos!»

Turklāt Linda zina, ka ar studijām vien nekas nav beidzies. «Farmaceitam ir mūžizglītības profesija. Šī zinātne nemitīgi attīstās, nāk klāt jauni pētījumi, jaunas ārstēšanas stratēģijas, jauni medikamenti. Manuprāt, tā ir lieliska profesija, kur visu laiku var – un vajag! – papildināt savas zināšanas. Man nedraud iesūnošana vecās zinībās! Turpinu mācīties jau tagad, jo farmaceitiem regulāri tiek rīkoti dažādi semināri, kurus labprāt apmeklējam.»

Priekšroka komunikablajiem

SIA Union Med Smiltenes aptiekā Baznīcas ielā viņas ir četras farmaceites. Tiesa, smiltenieši parasti nelieto aptiekas īsto nosaukumu. Pēc vecas tradīcijas tautā to joprojām dēvē par Ābola aptieku. Lindai, tāpat kā pārējām aptiekārēm, pie baltā uzsvārča ir plāksnīte ar vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu, taču klienti parasti viņu sauc par Lindu, bet nu jau pazīstamie klienti – mīļvārdiņā, par Lindiņu.

Lindai pret to nav nekādu iebildumu. Un zināšanu trūkumu jaunajiem aptiekāriem neviens arī nevar pārmest! Gadās, ka viņi zina pat vairāk un dziļāk nekā vecākie kolēģi, jo mācījušies taču nesen, nekas no apgūtā vēl nav izbiris no galvas. Savukārt vecākajiem kolēģiem ļoti palīdz pieredze. Tātad sanāk, ka jaunie un vecie ir līdzvērtīgi.

«Agrāk nebiju par to iedomājusies, bet tagad saprotu, ka farmaceitam ir jābūt ļoti komunikablam, pretimnākošam, sirsnīgam. Klusētāji un introvertie šim darbam nebūs īsti piemēroti. Par laimi, esmu runīga, pēc vārda kabatā man nav jāmeklē. Aptiekas apmeklētājus mēs dēvējam par klientiem, un viņi ir tik dažādi. Reizēm pietiek parunāties vien, un cilvēks jau sāk justies labāk, viņam pat zāles nav vajadzīgas. Ne jau vienmēr klients atceras, kādas zāles viņam vajag. Tad jānoskaidro, kāda kaite viņu pie mums atvedusi, un kopējiem spēkiem jāmēģina atrast īstās zāles. Gadās, ka lauku sieviņa zina vien pateikt, ka «tās bija mazas, baltas tabletītes». Tad gan pat pieredzējušajām kolēģēm pietrūkst padoma. Rādām klientei zāļu klāstu pret attiecīgo kaiti un ceram, ka viņa pēc izskata atpazīs vajadzīgās.

Arī ar recepšu medikamentiem nav tik vienkārši. Visi jau zina anekdotes, ko stāsta par ārstu rokrakstiem. Kad sāku strādāt, man tos atšifrēt bija pamatīgs izaicinājums. Reizēm saucu talkā vecākās kolēģes, jo viņām šajā ziņā pieredze lielāka. Tomēr gadās, ka jāatzīst sakāve un jāzvana vien pašam dakterim, lai palīdz atšifrēt savus hieroglifus. Daži farmaceiti zina stāstīt, ka ne vienmēr arī ārsts spējot izlasīt paša rakstīto, bet man gan tā vēl nav gadījies, » smejas Linda.

Farmaceits – zāļu tulks

Vēl viena farmaceita profesijas īpatnība – gandrīz obligāti jāskatās televīzija, jāklausās radio vai regulāri jāpārlapo žurnāli. Tiklīdz masu medijos parādās jauna medikamentu reklāma, noteikti ieradīsies kāds klients un pieprasīs konkrēto produktu. Tad nu aptiekāram jāzina, par ko ir runa, un jau laikus jāiepazīstas ar tā ķīmisko sastāvu. Farmaceits darbojas kā zāļu tulks. Viņam jāmāk klientiem saprotamā, nemedicīniskā valodā izskaidrot, kas tās par zālēm, ko ārstē un kam savukārt kaitē. Ne velti medikamentu reklāmai, gluži kā alkoholiskajiem dzērieniem, vienmēr klāt raksta obligāto «zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai».

«Parasti klienti ieklausās mūsu ieteikumus, bet gadās arī kāds iecirtīgais, kuram noteikti vajag «to un neko citu». Nav jau tā, ka mediji reklamētu sazin kādas indes, taču pie mums, mazpilsētiņas aptiekā, iegriežas dažādi ļaudis. Ja veca sieviņa savā maciņā skaita beidzamās monētiņas, tad man neceļas roka mierīgu prātu pārdot viņai kādu uztura bagātinātāju, bez kura viņa varētu mierīgi iztikt,» skaidro Linda.

Mazpilsētas aptiekas īpatnība ir arī tā, ka klienti vēršas pie farmaceita gluži kā pie ārsta. Pie dakteriem ilgi jāgaida, autobusi iet reti, grūti izbraukāt no laukiem, tāpēc «labāk prasīs uzreiz farmaceitam, viņš taču visu zina».

«Ir kaites, kad mēs tiešām varam palīdzēt, kaut ko ieteikt, taču sarežģītākos gadījumos mēs pat uzstājam, ka cilvēkam ir jāiet pie ārsta. Vismaz Ābola aptiekas farmaceitēm noteikti nevar pārmest, ka mēs uzņemtos ārsta lomu,» pārliecinoši apgalvo Linda.

«Mana īstā vieta!»

«To es sapratu jau prakses laikā, kad biju tikai farmaceita palīdze: man patīk gan mans darbs, gan mūsu aptiekas kolektīvs. Klientus nekad neesmu uzskatījusi par lieku traucēkli. Priecājos, ja cilvēks aiziet apmierināts, gadās arī tā – pēc pāris dienām ienāk aptiekā, lai pateiktu paldies par palīdzību. Vēl labi tas, ka farmaceita profesijai ir plašs spektrs. Ja kādreiz apniktu stāvēt aiz letes, varu pievērsties farmācijas zinātnei, strādāt par aģenti kādā zāļu firmā vai tamlīdzīgi. Pamatizglītība man jau ir, un tā ir liela vērtība,» ar savu profesiju palepojas Linda. Pagaidām gan viņa negrasās kaut kur traukties. Ābola aptiekā ir labs darbs.

Bet to, ka profesija var ietekmēt raksturu, Linda gan nenoliedz. Viņai patīk, ka katrai lietai ierādīta sava vieta, savs plauktiņš. Reiz bijis tāds gadījums: Linda kādā tusiņā griezusi gabalos torti un likusi uz šķīvīšiem. Kāda svešāka meitene, kas nezina Lindas nodarbošanos, esot to ievērojusi: «Tev nu gan visi gabaliņi vienādi kā nomērīti – vai tu gadījumā nestrādā aptiekā?!» Par atbildi atskanējusi skaļa draudzeņu smieklu šalts.

Dzintra Zeltkalne

Balvu Zeltkalnes aptiekas dibinātāja un vadītāja

Brīnisķīgi – pašai SAVA aptieka!

Par spīti grūtībām, mana aptieka ir izdzīvojusi,» ar gandarījumu saka Balvu Zeltkalnes aptiekas dibinātāja un vadītāja DZINTRA ZELTKALNE. Bet visvairāk viņa lepojas, ka spējusi vairāk nekā divdesmit gadu būt noderīga savai pilsētai un cilvēkiem.

– Ko jūs atbildētu, ja mazmeita teiktu: «Omīt, arī es gribu kļūt par farmaceiti!»

– Būtu ļoti priecīga, ja mazmeitiņa izvēlētos manu profesiju. Sanāca tā, ka viena mana meita ir vijolniece, otra strādā jurisprudencē, viņas par farmāciju neieinteresējās, taču uz mazmeitiņu ļoti cerīgi skatos. Tagad Elizabetei tuvas ir mākslinieciskās nodarbes – viņa spēlē vijoli, dejo baletu un stāsta, ka ārstēs dzīvniekus. Bet mēs jau zinām, kā bērnam ļoti mainās intereses… Skolas brīvlaikos, kad Elizabete atbrauc uz Balviem, viņa jau strādā pie manis aptiekā. Liek cenas un kārto plauktus, palīdz pie preču pieņemšanas, gribas arī kases aprātā kaut ko uzsist. Es jau reiz teicu, ka viņai atstāšu savu aptieku – lai tikai mācās.

– Farmaceitam arī nemitīgi jāapgūst jaunas zināšanas.

– Tā ir. Pēc horoskopa esmu Auns, un viņam rakstīts, ka visu mūžu jāmācās. Tas man tiešām arī patīk. Jo mācoties tu daudz ko iegūsti – jaunās zināšanas gan pašai noder, gan vari palīdzēt citiem ar padomu.

– Tā padomu došana kādreiz nav apgrūtinoša? Ja naktī kas tāds jādara…

– Gluži naktī man nav bijis jāatslēdz aptieka un jāizsniedz zāles, taču vēlu vakaros, it īpaši brīvdienās, diezgan bieži gadās, ka kaut ko vajag. Nu, protams, nevienam neatsaku, jo es arī iedomājos: kā tas ir, kad vajag zāles, piemēram, slimam bērnam. Reiz cilvēkam bija beidzies insulīns. Vai pēdējais gadījums nesen – svētdienas vakars, un sievietei vajag avārijas kontracepciju. Nu ko, nopietna lieta! Braucu uz aptieku un izsniedzu. Privātai aptiekai tādā ziņā ir priekšrocības, un esam arī ieinteresēti par katru klientiņu.

Bet par to mācīšanos… Man tiešām patīk visu mūžu mācīties un arī ko citu apgūt. Alternatīvo medicīnu, interesē Austrumi.

– Kaut ko no tā arī sev izmantojat?

– Sev esmu atradusi ciguna vingrošanu. Nesen ārstam Igoram Kudrjavcevam iznākusi grāmata Dziedinošā enerģija ar kompaktdisku, un tagad esmu pilnīgi droša par savām vecumdienām, jo tajā grāmatā visu var atrast. Vispār cilvēks daudz spēj sev palīdzēt pats bez zālēm. Grāmatā parādīts, kā līdzsvarot asinsspiedienu ar vienkāršiem vingrojumiem, ar dažu punktu masāžām. Pirmoreiz es ar cigunu saskāros Tamro vasaras nometnē un ieinteresējos. Tā nu jau vairāk nekā divus gadus katru dienu vingroju 15– 20 minūtes.

– Vai aptiekā nostrādātie gadi mainījuši jūsu raksturu? Jo saka tā: nomērīts uz grama – kā aptiekā, bet Auns taču ir diezgan impulsīvs, uguns zīme.

– Arī pēc Mēness horoskopa esmu dzimusi uguns zīmē, Strēlnieks. Tā ka esmu dubultā uguns. Man patīk visu darīt ātri un trūkst pacietības. Taču farmaceita profesija tieši to man ir iemācījusi – esmu kļuvusi nosvērtāka, jo, būdama aptiekas vadītāja, vairs nedrīkstu lēmumus pieņemt karstumā, tie tomēr vairāk jāapsver. Tagad biežāk saku: «Jā, es padomāšu…»

– Ko jūs vispirms ievērojat, ko vērtējat, ieejot citās aptiekās?

– Vispirms laikam farmaceitu, kas sagaida. Man patīk, ja farmaceits aiz letes ir laipns, ieinteresēts un kārtīgs. Nākamo, ko vērtēju, – preču klāstu, interjeru, cenas pēc tam. Pašapkalpošanās aptiekas nav manējās, tur nejūtos kā aptiekā, bet kā veikalā.

– Kā izlēmāt kļūt par farmaceiti?

– Šī profesija man zvaigznēs bija ierakstīta, laimīga sakritība… Mani vecāki ar medicīnu nebija saistīti, mamma – skolotāja un pēc tam žurnāliste vietējā avīzē, tētis – ceļu meistars. Toties es pēc vidusskolas beigšanas devos uz Rīgu sniegt dokumentus Medicīnas institūta Pediatrijas fakultātē – biju nolēmusi kļūt par ārsti pediatri, jo man vienmēr ļoti, ļoti patikuši bērniņi… Draudzenes pierunāta, pārdomāju un iesniedzu dokumentus tomēr Ārstniecības fakultātē, jo tur uzņēma skaitliski vairāk studentu. Šķita – būs lielāka iespēja tikt! Arī šajā fakultātē konkurss bija ļoti liels, un man pietrūka viena nieka punkta, lai tiktu uzņemta – biju pirmā aiz svītras… Noskumusi devos ņemt ārā dokumentus, bet cilvēki, kas strādāja uzņemšanas komisijā, teica: «Jums tik laba vidējā atzīme un raksturojums, aizejiet pie Pediatrijas fakultātes dekāna, viņš jūs noteikti pieņems.»

Taisnā ceļā devos pie dekāna, taču viņš tieši tobrīd gāja prom, nepaguvu… Un tad mani pamanīja farmācijas profesore Vija Eniņa, kura tolaik bija Farmācijas fakultātes dekāne. Viņa apvaicājās par atzīmēm un mudināja stāties farmaceitos. Iestājos, lai gan domāju, ka tas tikai pagaidām, vēlāk tik un tā pāriešu uz ārstiem. Pirmo sesiju noliku labi, dabūju paaugstināto stipendiju, un – tā arī paliku. Pēdējos studiju gados apprecējos, drīz vien piedzima meitiņa, un bija pašsaprotami, ka jāatgriežas atpakaļ mājās – dzimtajā pilsētā.

– Kā veicās?

– Atceros, kad tikko sāku strādāt Balvu aptiekā, svētdien viena pati stāvu aiz letes, un kāds vīrietis man jautā: «Meitiņ, iedod kaut ko priekš māgas.» Es tā apmulsu! Sāku domāt par visiem orgāniem, bet tādu māgu nezinu. Tad kaut kā atcerējos vistas mādziņas un nolēmu, ka vajag kuņģa pilienus. «Jā, jā, tieši to es gribēju!» klientiņš teica, un es biju dikti priecīga, ka trāpīju desmitniekā.

Tā lēnām guvu pieredzi. Līdz toreizējā Balvu slimnīcas galvenā ārste Irēna Sprudzāne piedāvāja man izveidot aptieku poliklīnikā. Es, protams, piekritu. Uzsākām darbu divatā nelielās 30 kvadrātmetru telpās. Vēlāk izveidojām plašu aptieku jaunās telpās turpat poliklīnikā. Tur nostrādājām astoņpadsmit skaistus gadus, bet, mainoties slimnīcas vadībai, no telpām, kuru iekārtošanā un remontā gadu gaitā bijām ieguldījušas lielus līdzekļus, diemžēl tikām izraidītas.

Ko darīt? Sākumā nāca dažādi piedāvājumi. Piemēram, pārdot aptieku par viena mēneša apgrozījumu, tam, protams, nepiekritu. Tad sekoja īres maksas paaugstināšana līdz četrciparu skaitlim latos. Situācija šķita bezcerīga, vajadzēja meklēt jaunas telpas. Tad uzspīdēja cerību stariņš! Pilsētā sāka būvēt lielveikalu. Bet atkal – izrādījās, ka šo vietu jau bija nolūkojusi kāda no lielajām aptieku ķēdēm. Tomēr mums palaimējās – viens no topošā lielveikala līdzīpašniekiem, pēc tautības ukrainis, strikti pateica, ka viņš iestāsies par vietējiem, un deva zaļo gaismu tieši mums. Tā nu jau trīs gadus sekmīgi strādājam veikala Beta telpās.

Esam neatkarīgo aptieku apvienībā Aptieka1, tāpēc spējam konkurēt ar ķēžu aptiekām gan cenu ziņā, gan sadarboties ar daudzām lieltirgotavām. Arī sortiments pie mums ir plašs. Jūtamies savam novadam un pilsētai vajadzīgi. Pērn Balvu pilsētas svētkos saņēmām atzinības rakstu par profesionālu darbu. No svešiem cilvēkiem – tik daudz ziedu! Biju ļoti gandarīta. Arī vietējā avīze mums bieži zvana un uzdod jautājumus par veselību. Laikam mums kā vienīgajai privātajai aptiekai Balvos sanāk vairāk iesaistīties tādās diskusijās nekā ķēžu aptiekām.

– Tad kāda ir aptiekas smarža? Vai tagad pēc divdesmit nostrādātajiem gadiem varat atbildēt?

– Aptiekas smarža? Kaut kas nomierinošs. Jo aptiekā vienmēr ir mierīga gaisotne, nav skaļuma.

– Kāds būtu jūsu vēlējums balveniešiem? Kāds labs padoms.

– Man gribas, lai cilvēki vairāk būtu pie dabas. Ar tējām, ar pareizu ēšanu, vingrošanu un pastaigām cenšas sevi turēt pie veselības. Plus pozitīva domāšana. Tad jau viss būs labi, ja paši būsim pozitīvāki.

Sintija Dervīta

Piņķu aptieka, farmaceite

“Laimīgā nejaušība“

Piņķu aptiekas jaunā farmaceite SINTIJA DERVĪTA nebija iecerējusi studēt farmāciju, bet tagad viņa ir pateicīga liktenim par šo veiksmīgo savas dzīves pagriezienu. «Lepojos ar savu profesiju un esmu laimīga, ka man ir iespēja tajā strādāt,» saka Sintija.

Baltais zvirbulis

Kad pēc Bauskas 1. vidusskolas beigšanas Sintija ieradās Rīgā studēt, viņai bija padomā medicīna, varbūt bioķīmija vai sociālā veselība. Taču draudzene Lauma mērķēja uz farmaceitiem, un arī Sintija studiju anketā joka pēc ierakstīja farmāciju. Un uztraukumā – kā pirmo, tāpēc nebija nekāds brīnums, ka pirmo apstiprinājumu arī saņēma tieši no Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes: laipni lūdzam, nāc pie mums studēt! Pirms atteikties no piedāvātās iespējas, Sintija noskaidroja, ka šīs nozares studentiem tiek piedāvāta stabila budžeta vieta visu studijas laiku. Arī Lauma bakstīja sānā: «Nāc, kopā būs jautrāk!»

Tā nu gadījās, ka farmāciju sāka studēt meitene, kura līdz tam tikai retu reizi bija iegriezusies aptiekā, jo Sintijas dzimtajā ciematā Ceraukstē aptiekas nemaz nav. Arī starp viņas tuvākajiem radiem neviens nebija raudzījies uz pasauli no aptiekas zāļu letes otras puses. Kursabiedri nespēja tam noticēt, jo vairākums bija farmaceitu atvases vai pat šīs nozares dinastiju pārstāvji. Taču Sintija pie mācībām ķērās nopietni un pēc pieciem gadiem jau saņēma farmaceites diplomu. Toties dažs labs no tā saucamajiem dzimušajiem farmaceitiem izstājās un līdz farmaceita grādam nemaz netika.

Puškins nenoderēja

Pieredzes trūkums farmaceita ikdienā Sintiju tomēr satrauca, tāpēc jau vasarā pēc otrā kursa viņa atrada pusslodzes darbu Piņķu aptiekā. «Protams, apkalpot pircējus man neļāva. Darbojos aptiekas neredzamajā – aizmugures – plānā, pieņēmu un cenoju preces, darīju visus melnos darbiņus, taču priekšstats par aptiekāra darbu man radās. Rudenī, kad sākās studijas, mani paturēja darbā. No Stradiņa universitātes līdz Piņķiem ir tikai pusstundas brauciens ar autobusu, man atļāva strādāt arī sestdienās – galvenais, ka darbiņi padarīti. Jau tad sapratu, ka Piņķi man būtu labākā darbavieta: kluss, mierīgs Pierīgas rajons, kur vietējie cits citu pazīst un uz ielas sveicina. Kaut kas līdzīgs manai Ceraukstei, tikai par kripatu lielāka.

Vēlāk gadījās, ka uz brīdi vajadzēja aizstāt kolēģes, iznāca pastrādāt arī ar pircējiem. Te nu atklājās, ka ar universitātē iegūtajām teorijas zināšanām vien būs par maz. Labi zināju, kāda ir katra medikamenta aktīvā viela, iedarbība, taču zāļu lietošana man bija tumša bilde. Bija jāņem zāļu instrukcijas un jāturpina studēt – devas, lietošanas biežums, pirms vai pēc ēšanas un tamlīdzīgi. Tagad – kaut modiniet mani augšā nakts vidū! – noskaitīšu visu kā pie tāfeles.

Un vēl viens trūkums – nepratu krievu valodu! Ne Ceraukstē, ne Bauskā sadzīvē tā man nebija vajadzīga. Skolā labāk apguvu angļu valodu, bet krieviski zināju noskaitīt pa kādam dzejolītim. Arī studiju laikā mēs šo valodu nemācījāmies, apguvām tikai augu nosaukumus krievu valodā. Bet, ja nu latviski nerunājošs pircējs aptiekā prasa zāles, es taču viņam neskaitīšu Puškina dzeju! Nesen joka pēc dažas dienas skaitīju, cik no mūsu aptiekas apmeklētājiem ir krievvalodīgie. Izrādījās – puse!

Par laimi, nu man šī svešvaloda grūtības vairs nesagādā. Tikai augu nosaukumus nereti skrienu pārbaudīt internetā, jo daudzi lieto man nezināmus sinonīmus,» tā Sintija atceras savus aptiekāres pirmsākumus.

Piņķos – miera ostā

Sintija jau divus gadus strādā Piņķu aptiekā par pilntiesīgu farmaceiti, un cilvēki viņu atzīst par savējo. Tāpat kā kolēģēm, pateicīgie klienti nes viņai ziedus, ābolus no sava dārza, apsveic svētkos, sveicina uz ielas. Dažkārt Sintija uz Rīgu aizminas ar riteni un nebeidz vien brīnīties par lielpilsētas troksni, steigu un stresu. Bet Piņķi viņai šķiet kā jauka miera osta.

Arī aptiekas darba ritms jau apgūts visos sīkumos. Visdarbīgākās ir pirmdienas un piektdienas, kad apmeklētāju visvairāk. Tepat netālu atrodas doktorāts. Dienās, kad pieņem visvairāk ārstu, sirdzēji ar receptēm tūdaļ nāk uz aptieku. Ja gadās, ka ārsta rokraksts receptē nav salasāms, farmaceites pašas zvana ārstam un noskaidro visus pārpratumus.

«Man ir ļoti veicies ar darba kolēģēm. Aptiekā esam kā viena liela ģimene. Brīvdienās reizēm dodamies kopējos izbraucienos. Šovasar, piemēram, devāmies apjūsmot Rundāles pils rožu dārzu. Arī svētkus svinam kopā. Par to visu var pateikties mūsu aptiekas vadītājām Ivetai Līdumniecei un Sandrai Redelei.

Darbs aptiekā ļoti pieradina pie kārtības, te visam jāatrodas savās vietās, jābūt tīram.

Bet vissvarīgākās īpašības farmaceita darbā ir precizitāte, iejūtība un sapratne. Aptiekāram tiešām nav viegli. Kaut vai lielās zāļu cenas, par ko katru dienu sūdzas pircēji… Daudzi joprojām nesaprot, kāpēc vajadzīgas ārstu receptes: vai tad mēs tiešām nevarot iedot antibiotikas, jo viņš jau otro (!) dienu klepo un šķauda! Reiz, kad apmeklētāja man pateicās par iejūtīgo apkalpošanu, atteicu: «Tāds taču mans darbs!» – «Nē, jums tas nav TIKAI darbs!» Viņa tā pateica, ka man aizkustinājumā asaras saskrēja acīs.

Marija Belaja

Ievas aptieka, Meža iela 9, Rēzekne

Jau no bērnības ar vīziju par farmaceita profesiju

Ievas aptiekas īpašniecei un vadītājai Marijai Belajai interesi par farmaceites profesiju jau bērnībā radījusi radiniece. „Profesijas izvēlē vaininiece bija manas mammas māsīca, kura strādāja aptiekā. Man tolaik bija nedaudz vairāk kā desmit gadu, taču šī viesošanās radinieces darbavietā manī radīja ļoti dziļu iespaidu. Jau vēlāk, kad bija jāizvēlas, kur mācīties, izlēmu par labu farmaceitiem, lai gan tolaik šī profesija nebija ļoti prestiža. Nu jau farmācijas nozarē rit 31 gads, tādēļ varu teikt, ka šis patiešām ir mans dzīves ceļš, ja jau aizvien strādāju aptiekā,” stāsta Marija.

Pēc augstskolas absolvēšanas Ievas aptiekas vadītāja strādājusi slimnīcas aptiekā, taču izšķirošais bija 1994.gads. „Rēzeknes poliklīnikā atvēra aptieku, un es tajā sāku strādāt. Ar apgrozījumu nevedās, un pēc trīs mēnešiem atbrauca īpašnieki, sakot – rakstiet atlūgumu, mēs aptieku slēdzam. Tas bija brīdis, kad vajadzēja izlemt, ko tālāk iesākt,” atceras farmaceite. Marija pieņēmusi drosmīgu lēmumu atvērt un vadīt savu aptieku, kuru nosaukusi meitas Ievas vārdā. Šim lēmumam finansiālo atbalstu sniedzis tēvs, kurš kā represētais bija saņēmis kompensāciju. Savukārt ar padomu izlīdzējusi draudzene Svetlana, kura bija jau atvērusi aptieku Viļānos.

„Nekādu apgrozāmo līdzekļu nepalika. Atveda preces, kas mēneša laikā jāapmaksā, un tad sēdēju un rēķināju, kā mēnesī izgrozīties. Stress bija ļoti liels – pirmo pusgadu pat mati izkrita. Bija jāpieliek lielas pūles, tomēr ar laiku iestrādājāmies,” pieredzē dalās Ievas aptiekas īpašniece. Kādreiz Ievas aptiekai bijusi atvērta arī filiāle Rēzeknē, kas bija jāslēdz likumdošanas izmaiņu dēļ, bet patlaban jau četrus gadus darbojas filiāle Kaunatā. 2005. gadā Ievas aptieka pievienojusies arī Aptieka 1 ķēdei, nu jau svinot sadarbības vienpadsmito gadu.

Patlaban Ievas aptieka Rēzeknē, 18.novembra ielā 41 piecu darbinieku komandā sagaida savus klientus ik darba dienu no plkst. 8.00 līdz 18.00. Ar vairākiem kolēģiem Marijai ir ilggadēja sadarbība – divas darbinieces Marijas komandā strādā jau 20 gadus, tādēļ kļuvušas par uzticamu atbalstu.

Aptiekā pieejams daudzveidīgs medicīnisko preparātu klāsts. Tajā ir iespējams nopirkt arī ortopēdiskās zolītes, kas atvieglo staigāšanu un novērš kāju sāpes, kā arī Vācijā ražotas kompresijas zeķes.

Marijai darbā vislielāko prieku sniedz sajūta, ka iespējams palīdzēt cilvēkiem. Farmaceite stāsta: „Kad cilvēks vēlāk atnāk un saka, ka ieteikums ir palīdzējis, tas ir vislielākais gandarījums!”. Farmaceiti iedvesmo arī ģimene, īpaši divus gadus vecais mazdēls Olivers. Tāpat viņa iedvesmojas arī no kopīgiem pasākumiem un ceļojumiem. Piemēram, pēdējā Aptieka 1 pilnsapulcē ir bijusi iespēja gan izrunāt ar biznesu saistītas lietas, gan baudīt skaistu ekskursiju Tērvetes dabas parkā.

Vairākus gadus strādājot farmaceita profesijā, Marija ir guvusi atziņu, ka pārāk maz rūpējamies par savu veselību. Viņa atgādina, ka zāles nepieciešamas tikai tad, kad esam jau nopietni sev nodarījuši pāri. Tāpēc Marija uzskata, ka nevajadzētu ļauties slinkumam, bet vairāk uzmanības veltīt sev, savai veselībai un dzīvesveidam.

Aptiekas vadītāja novērojusi, ka patlaban pircējiem aktuālākās preces ir plāksteri, pretodu līdzekļi un vēderam paredzētie medikamenti. Lai arī saaukstēšanās gadījumi patlaban novērojami aizvien retāk, farmaceite imunitātes saglabāšanai vasarā iesaka daudz peldēt un ēst dabīgos vitamīnus – zaļumus, ogas, dārzeņus un augļus.

Zinot, cik veselībai ir augsta vērtība, Marija visiem novēl: „Mēs paši esam atbildīgi par savu veselību. Padomājiet par to, ko jūs šobrīd darāt un kā varat palīdzēt sev dzīvot labāk!”

Sirds veselība vasarā

Karstā laikā sirds veselībai visvairāk jāseko līdzi sirds slimniekiem. Viņiem ieteicams stingri ievērot ārsta rekomendācijas un pastiprināti „pieskatīt” savu pašsajūtu. Taču profilaktiski pasākumi jāievēro arī tiem, kuriem par sirds veselību nav sūdzību.

Svarīgākais ir uzmanīties no pārkaršanas – izvairīties no fiziskām darbībām dienas karstākajā posmā no pulksten 12.00 līdz 15.00, kā arī lietot galvassegu. Tāpat pietiekamā daudzumā lietot šķidrumu – vismaz 2 litrus dienā. Ja organisms svīst pastiprināti, parasta ūdens vietā var izvēlēties minerālūdeni vai ūdenim pievienot nedaudz sāls. Tas ieteicams tādēļ, ka, izteikti svīstot, tiek zaudēts liels nātrija daudzums, kas savukārt var izsaukt sirdsdarbības traucējumus.

Tomēr jāatceras, ka par sirdi jārūpējas ne tikai vasarā. Tādēļ visa gada garumā ieteicams ievērot sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī atteikties no kaitīgā ieraduma – smēķēšanas. Svarīga ir arī stresa un svara kontrole, kas būtiski ietekmē sirds veselību.

Lai izvairītos no sirds kaitēm, profilaktiski var lietot dažādus preparātus no dabā pieejamām veltēm. Veselīgi būs dažādi vilkābeles preparāti, taču nomierinošu efektu sniegs baldriāns un mātere.

Inga Aveniņa

farmaceite

Inga Aveniņa

Anita Kulvinska

Nīgrandes aptieka, Bērzu iela 2-18, Nīgrande, Saldus nov.

Izej no aptiekas labā omā!

Saldus puses Nīgrandē atrodas trīs Aptieka 1 aptiekas. Vienā no tām – SIA „Nīgrandes aptieka” – īpašniece un vadītāja ir Anita Kulvinska. Šo aptieku par savu darbavietu viņa sauc jau 34 gadus.

Nīgrandes aptiekas īpašniece Anita Kulvinska pastāsta, ka kopumā šogad aprit 43 gadi, kopš viņa ir sākusi farmaceites karjeru. „Mana pirmā darbavieta bija Saldū. Profesionāli šis laiks bija ļoti radošs. Izbaudīju visas aptiekāra darba šķautnes. Sāku kā asistente, gatavoju zāles, pēc tam biju defektāre – mans pienākums bija uzpildīt pulverīšus un tinktūras stāvtraukos. Tad receptāre – pieņēmu receptes gatavojamām zālēm, tās izcenoju. Asistents pagatavoja zāles, es tās pārbaudīju un noformēju. Gatavoju sterilos šķīdumus slimnīcām. Tas viss bija ļoti interesanti. Vēl tagad man reizēm gribētos pagatavot kādu pulverīti vai mikstūru,” pastāsta Anita.

„Ir teiciens – izvēlies profesiju, kas ir sirdslieta, un tev nekad nebūs jāstrādā! Uz darbu katru dienu nāku ar prieku. Mana darbdiena ir ļoti dažāda – apkalpoju pircējus, pasūtu zāles, pārbaudu atvestos medikamentus, cenoju, uzrakstu zālēm uzlīmītes ar pacienta uzvārdu un zāļu lietošanu,” par savu ikdienu stāsta Anita. Gandarījumu viņai sniedz pacienti, kuri aiziet apmierināti un pasaka paldies par labo ieteikumu.

„Labam farmaceitam jābūt ļoti laipnam un ieinteresētam. Protams, arī akurātam un uzmanīgam. Visa uzmanība jāvelta pacientam – jāizjautā, kā viņš lieto zāles, jāizstāsta, kā tās lietot pareizi. Ar cilvēkiem ir jārunā, un man tas patīk,” domās dalās Anita.

Nīgrandes aptieka atvērta darbdienās no plkst. 9.00 līdz 14.00, izņemot otrdienas, kad darba laiks ir no plkst. 14.00 līdz 18.00, savukārt sestdienās pircēji gaidīti no plkst. 10.00 līdz 13.00. Aptieka atrodas daudzdzīvokļu mājā, līdz ar to cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, tā ir tūlīt aiz sliekšņa. Blakus ir arī ambulance. Aptiekā ir ļoti plašs sortiments, ieskaitot higiēnas preces, plašs bērnu kopšanas līdzekļu klāsts. Te iespējams nodot arī nederīgos medikamentus.

„Kā jau laukos, klientu spektrs ir visdažādākais. Visvairāk, protams, nāk pensionāri. Ilgajos darba gados iepazīti visi vietējie ļaudis. Ar katru runāju viņam saprotamā veidā un cenšos, lai ikviens iziet no aptiekas labā omā,” pieredzē dalās Anita. Ikdienā, protams, atgadās arī amizanti atgadījumi. Piemēram, bieži vien pacienti neatceras medikamentu nosaukumus. Tad nākas gan pēc aptuvenā nosaukuma, gan simptomiem uzminēt, pēc kurām zālēm cilvēks ir atnācis.

Šo gadu laikā Anitai izveidojusies cieša draudzība arī ar citām farmaceitēm: „Esam trīs kolēģes. Nīgrandes filiāli vada ļoti pieredzējusi darbiniece Lija Valtasa. Aptiekā viņa strādā vairāk nekā 10 gadu, bet Rubā strādā farmaceite Anita Meža, kuras darba stāžs jau pārsniedz 20 gadus.

Protams, sveicam viena otru jubilejās. Mūs vieno interese par dārzkopību, vasarā kopā dodamies arī uz Ventu.” Viņa atzīst, ka aptiekās būtu nepieciešami jauni cilvēki. Arī Anitas meita ir farmaceite, taču izvēlējusies strādāt klīnisko pētījumu nozarē. Par farmaceiti mācās arī Anitas mazmeita, kurai viņa cer nākotnē nodot savu darbu „Nīgrandes aptiekā”.

Brīvajā laikā Anita nododas savai mūža sirdslietai – dziedāšanai korī, ar kuru patlaban gatavojas Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem. Tāpat prieku sniedz dārza darbi un nūjošana. Lasītājiem Anita vēl būt optimistiem, ar možu garu un domāt tikai labas domas! „Ja cilvēku proti sagaidīt un pavadīt ar smaidu, tad viņš atbild ar to pašu,” teic Anita.

Indra Studente

Tilžas aptieka, Brīvības iela 55, Tilža, Tilžas pag., Balvu nov.

Uz slimību jāšauj ar lielgabalu!

A1 aptieku tīklu veido teju 100 aptieku visā Latvijā. Viena no tām atrodas arī Tilžā, kur aiz letes ik dienas sastopama farmaceite Indra Studente.

Indra Studente ir farmaceite jau 32 gadus, un viss šis laiks aizvadīts tieši Tilžas aptiekā. Mainījusies vien aptiekas atrašanās vieta. Patlaban aptieka atrodas ambulances telpās. „Te ir jauki – tepat Daces Ivanovas ģimenes ārsta prakse, ārsta palīgi. Arī pacientam labi, jo no ārsta kabineta cilvēks ar receptēm uzreiz nāk pie manis. Man prieks, ka mēs visi esam zem viena jumta un man ir savs kolektīvs, citādi būtu viena,” stāsta farmaceite.

Tilžas aptiekas durvis tiek vērtas ik darbadienu no plkst.9.00 līdz 16.00. Aptieka iekārtota ambulances ēkā. Farmaceite pastāsta, ka šī senā ēka ir ar īpašu auru – agrākos laikos te atradusies ambulance un pat slimnīcas palātas. Vaicāta par sortimentu, I.Studente pastāsta, ka klientiem šeit primāri svarīgi ir medikamenti un atbilstoši tam veidots arī sortiments. Pārsvarā šeit iegriežas pensionāri, kā arī pusmūža cilvēki. Tomēr farmaceite novērojusi, ka jauniešu veselībai ir tendence sašķobīties jau krietni agrāk. Zāļu kļuvis vairāk un slimību diemžēl arī.

„Uzskatu, ka labam farmaceitam ir jābūt izpalīdzīgam un iejūtīgam. Savā ziņā jābūt psihologam un jāprot atrast kopīgu valodu ar apmeklētājiem,” pārdomās dalās Indra. „Te, laukos, pazīstu katru cilvēku – zinu, ar kuru varu pajokoties. Jāatzīst gan, ka cilvēku te paliek arvien mazāk.” Farmaceite atzīst, ka vislielāko gandarījumu sniedz spēja palīdzēt. Lai gan nereti, ierodoties slimam pacientam, ir iespējams palīdzēt ar bezrecepšu medikamenta izsniegšanu un padomu par ārstēšanos, bieži nākas pacientu nosūtīt arī pie ārsta.

Aptiekas ikdienā neiztikt arī bez jautriem atgadījumiem. Turklāt kāds no tiem mēdz atgadīties arī pircēju latgaliskās izloksnes dēļ. Gadījies, ka uz aptieku atnāk pircēja, kas vaicājusi pēc acu zīdes (acu ziede). Indra tai piedāvājusi vienu un otru, līdz pircēja jau kļuvusi nikna. Beigu beigās nonākušas pie secinājuma, ka nepieciešamas asinsspiediena zāles „Accuzid”. Nācies kopā doties pie ārsta pēc receptes. Vēl bijuši gadījumi, kad prasīts pēc zālēm, kuras cilvēks pircis pirms gada, vai tām pašām, kuras iegādājusies kaimiņiene.

Uz aptieku pārsvarā nāk sasirguši cilvēki, kuri klepo un šķauda, taču gadu gaitā farmaceite kļuvusi teju imūna pret baciļiem. Ja nu tomēr gadās saslimt, viņa ķeras pie medikamentiem. „Nevaru atļauties slimot, jo aptiekā strādāju viena. Nav laika nedēļu domāt – jāšauj ar lielgabalu, lai ātrāk varu atgriezties ierindā,” stāsta farmaceite.

Vaicāta par recepti veselīgam brīvajam laikam, kas ļauj smelties dzīvesprieku, Tilžas aptiekas vadītāja Indra pastāsta, ka viens no viņas hobijiem ir kultūras pasākumu apmeklēšana, ko labprāt dara kopā ar savu „kolektīvu” – ģimenes ārsti Daci Ivanovu un viņas prakses ārsta palīdzes. „Vasarā man patīk sasēt dažādas puķu sēklas un pēc tam brīnīties un priecāties, kas no tām izaug. Savukārt brīvdienās bieži vien kādā „Ievas” žurnālā sameklēju kūkas recepti, ko mēģinu uzmeistarot. Vienos kaimiņos man dzīvo daktere Dace, otros – viņas palīdze Ingrīda, tad mēs sanākam kopā un tējas, kafijas vakaros baudām kulinārijas gardumus,” atklāj Indra. Savukārt, rudenim atnākot, viņa novēl neslimot, bet, ja nu gadās sasirgt, – aicina uz Tilžas aptieku, kur viņa laipni palīdzēs!

Ieva Lašina

Ādažu nov., Baltezers, Tallinas šoseja 72, LV-2164

Iedvesma esam mēs paši!

Baltezera aptieka1 īpašniece, farmaceite Ieva Lašina ir īsts paraugs tam, kā iedvesma, pareizā laikā satiktie īstie cilvēki, kā arī ticība saviem sapņiem un liela apņēmība var sniegt ievērojamus un skaistus rezultātus. Ievai šis rezultāts ir pašai sava aptieka, ar ko lepoties!

Kā viss sākās?

Ievas mīlestība pret farmāciju sākās jau bērnībā! Pēc stundām Ieva varēja doties apciemot darbā mammu, kas strādāja par farmaceiti. Izvēloties profesiju, Ievas mamma bija sekojusi omītes padomam: izvēlēties tādu specialitāti, kura būs nepieciešama gan labos, gan sliktos laikos. Ieva atzīst, ka piedzīvotajā Covid-19 pandēmijas laikā patiesi varēja novērtēt šo padomu.

Ievas aptieka ir viena no tām, kas durvis vērusi tieši pandēmijas periodā, – uzreiz bija jātiek galā ar ierobežojumiem un esošo situāciju. Taču Ieva smaidot atzīst – aptiekas atvēršana bija ļoti interesants brīdis viņas dzīvē. Vēl neilgi pirms tam farmaceite pat nebija iedomājusies, ka piezagsies ideja par pašai savu aptieku! Iedvesma šai idejai bija spontāni gūta no Rāmkalnu aptiekas vadītājas Līgas Ābolas-Eidukas, un, veicot vien trīs dienu aktīvu izpēti un pārdomu procesu par savas aptiekas atvēršanas iespēju, Ieva nolēma mēģināt. Savukārt pēc tikšanās ar zāļu lieltirgotavas Tamro un aptieka1 neatkarīgo aptieku apvienības pārstāvjiem Ievai viss bija skaidrs – vairs nav atkāpšanās ceļa, ir jāver vaļā sava aptieka! “Kad gāju uz tikšanos, man viss bija tikai domās, nebija ne lokācijas, ne informācijas, uz ko es eju. Taču tikšanās bija tik ļoti veiksmīga un lika noticēt saviem spēkiem, ka es uzreiz zināju, kas man tālāk ir jādara! Es sapratu, ka mūsu vērtības sakrīt, tādēļ pat neizskatīju citus variantus un izlēmu, ka es šeit palieku!” atceras aptiekas īpašniece.

Neatkarīgā aptieka Covid-19 laikā

“Mēs atvērāmies ārkārtas situācijas laikā, kad tika pieņemti papildu ierobežojumi, tādēļ es nezinu, kā mums būtu gājis citos laikos,” stāsta Ieva, atceroties Baltezera aptiekas darbības sākumu. “Taču neatkarīgās aptiekas vērā ņemams pluss visos laikos ir tas, ka mēs savu aptieku, savu lolojumu, veidojam paši, tādu, kādu mēs to vēlamies. Tas tiešām palīdz arī šajos laikos, bet reizēm arī sagādā lielāku izaicinājumu – jo katru dienu ir jāmācās jaunas lietas, ko universitātē nemācīja. Ir ļoti daudz izaicinājumu, bet dzīvē parasti noteiktos brīžos tiek satikti īstie cilvēki, kas palīdz ceļā uz attīstību. Es to ļoti augsti novērtēju – kādi līdzcilvēki man ir bijuši, ir un būs.”

Ieva atzīst, ka viņai bija liels prieks aptieku atvērt tieši Baltezerā. Viss bija jāapgūst no jauna, jāiekaro savs klientu loks, kas visu laiku turpina augt. Jāpierāda sevi klientiem, jāparāda, ka ir atbilstošās zināšanas un iespējas. “Varētu teikt tā: es redzu, kas pie mums ienāk, pie mums paliek. Uz mūsu aptieku var nokļūt praktiski tikai ar automašīnu, un cilvēki tiešām brauc pie mums. Tas dod dzinuli un apziņu, ka tu tiešām dari savu īsto lietu, jo saņem pretī gandarījumu! Labie vārdi, ko saņemam no klientiem, tiešām dot spēku visos laikos iet, celt un darīt, meklēt un palīdzēt!” uzsver farmaceite.

Aptiekas īpašniece ļoti novērtē šajā laikā saņemto palīdzību, ieteikumus un atbalstu no aptieka1 un Tamro komandas. “Man tiešām ir sajūta, ka, lai gan esam maza aptieka, esam daļa no komandas, un šī sajūta ir ļoti laba. Tā ir abpusēja lojalitāte, kas motivē un rada vienotu sajūtu: tu esi pa vidu, no vienas puses – tavi sadarbības partneri un no otras – klienti, un viss ir līdzsvarā. Es ceru, katram aptieka1 īpašniekam ir šī sajūta. Man tāda viennozīmīgi ir!” uzsver Ieva.

Latvijas dabas valdzinājums

“Brīvā laika ir tiešām maz, jo aptieka ir kā trešā atvase, par ko visu laiku ir jādomā,” atzīstas Ieva. Taču vislielāko prieku farmaceite gūst ģimenē un bērnos, tādēļ visu brīvo laiku cenšas investēt kopā būšanā, piemēram, kopā dodoties pastaigās uz skaistajām Latvijas vietām.

Viena no šādām vietām, kas Ievai ir ļoti tuva sirdij un ko ieteiktu apmeklēt ikvienam, ir Vidzemes jūrmala Carnikavas pusē jeb Gaujas jūrmala – vieta, kur Gauja ietek jūrā. “Šeit ir brīnišķīgi meži, pastaigu takas, kāpas, smiltis, no Gaujas izskalotie lielie koki – tas skats, kāds ir šajā Pierīgas Vidzemes jūrmalā, nav vērojams nekur citur Latvijā!” uzsver Ieva, kas uz šejieni kopā ar ģimeni dodas visos gadalaikos. Ieva atzīst, ka skaistā Latvijas daba ir īsts iedvesmas avots, kas ir tepat mums apkārt un pieejams ikvienam. Daudzi jau to izmanto – šeit var novērot daudzus cilvēkus, kas dodas garās pastaigās, bauda saulrietus un dabu sev apkārt.

Ieva ir arī aizrautīga sēņotāja un atzīst, ka ir no tiem, kas mežā pēc sēnēm var doties pat lietū un naktī. Vēl viens Ievas iecienītais hobijs ir makšķerēšana, kurai gan šobrīd neatliek daudz laika, tomēr iepriekš viņa ar ģimeni regulāri makšķerēja, mētāja kastingu un piedalījās dažādās sacensībās. “Tomēr laiki mainās un mainās arī prioritātes. Šobrīd prioritāte ir ģimene un bērni, un kopības sajūta!” uzsver Ieva.

Ievas novēlējums lasītājiem:

“Vēlos katram ieteikt izdarīt vienu ļoti labu darbu – piezvanīt vismaz vienam senam, labam draugam, piemēram, bērnības draugam vai radiniekam, un vienkārši aprunāties. Sameklējiet kādu savos kontaktos, ar ko sen nav runāts un kas sen satikts, vienkārši atcerieties un piezvaniet! Šajā laikā cilvēcīgais, sirsnīgais kontakts ir īpaši nozīmīgs!”

Aptiekas adrese: Ādažu nov., Baltezers, Tallinas šoseja 72, LV-2164

Darba laiks: katru dienu 9:00-19:00

Ilze Roķe

Rūjienas aptieka, Rīgas iela 3, Rūjiena

Rūjienas aptiekas vadītāja Ilze Roķe: Mēs strādājam, lai palīdzētu!

Šim laikam raksturīgajā straujo pārmaiņu tempā, kurā bieži vien pietrūkst lietu, uz kurām paļauties, Rūjienas aptieka spējusi saglabāt pastāvību un uzticamību. Farmaceites Ilzes Roķes vadītās aptiekas kolektīvs ir gadiem nemainīgs, bet vienlaikus arī enerģisks, atsaucīgs un laikmetīgs.

Šogad aprit 10 gadi kopš Ilze vada Rūjienas aptieku. Nozīmīgajai jubilejai pilnīgi noteikti var pieskaitīt arī nupat nosvinēto viņas 40. dzimšanas dienu. „Tie ir foršākie gadi,” Ilze piekrīt, „bērni jau lieli, visa pasaule vaļā!” Ilze ir rūjieniete. Vienmēr smaidoša, laipna, sievišķīga. Pēc studijām un neilgas prombūtnes atgriezusies dzimtajā vietā, jo vienmēr zinājusi, ka atgriezīsies, dzīvos un strādās Rūjienā.

Ilze atklāja, ka par savu nākamo profesiju bija droša jau skolas laikā. „Mans ceļš ir nejauši jaušs, jo es jau vidusskolā izvēlējos tos mācību priekšmetus, kuri jāmācās papildus – ķīmija, bioloģija, fizika. Tā kā mamma bija mediķe Rūjienas poliklīnikā, medicīnas joma bija tuva un pašsaprotama,” stāsta Ilze, kura sākotnēji gan svārstījās izvēlē starp ārsta un farmaceita profesiju. „Sapratu, ka farmaceitam vairāk nekā ārstam ir iespēja kontaktēties ar cilvēkiem. Darbs ir elastīgāks, dažādāks. Te ir viss kas – arī tā saucamā menedžēšana, kad jāpasūta preces, jāpiedomā pie sortimenta. Nav garlaicīgi un vienveidīgi.” Savu karjeru Ilze sāka jau augstskolas laikā, strādājot aptiekā Rīgā, ko viņa uzskata par ļoti veiksmīgu pieredzi. Rūjienā viņa atgriezās 2006. gadā.

Ilzes vadītā aptieka ir viena no retajām aptiekām Latvijā, kura atrodas tās vēsturiskajā ēkā. Te tā mīt jau kopš 1841. gada. Pēc Ilzes aplēsēm, sortimentā ir vairāki tūkstoši nosaukumu. Tā kā aptieka vēl tikai gatavojas datorsistēmas ieviešanai (tiks ieviesta rudenī), aptiekas darbiniekiem īpaši labi jāpārzina plauktos izvietotās produkcijas sistēma. Tāpat aptiekāriem nemitīgi jāmācās par visu jauno, ko farmācija piedāvā, jāapmeklē semināri.

Vērtējot aptiekā pavadītos gadus, Ilze atzīst, ka patlaban ārsti izraksta pēc skaita vairāk zāļu, kas savukārt farmaceitam uzliek pienākumu, vairāk pievērst uzmanības, vai izsniegtie medikamenti ir efektīvi lietojami arī kombinācijā. „Nākuši klāt sezonas vīrusi – rotavīrusi, kādu agrāk tiešām nebija. Pēdējos 4 un 5 gadus tas ir izteikti. Atgriežas vecās kaites, piemēram «modē» nāk kašķis,” pastāsta farmaceite. „Es esmu „zaļais” cilvēks. Ne velti mums pat aptieka ir zaļā krāsā! Mēs viss kolektīvs esam par to, ka cilvēkam ir jādzīvo veselīgi, galvenais – jākustas! Cilvēks jau ir radīts, lai būtu kustībā. Protams, pavisam iztikt bez farmācijas mūsdienās nav iespējams. Mēs strādājam tā, lai cilvēkam palīdzētu, un, ja tas iespējams, līdztekus kādām zālēm iesakām arī kādu dabas līdzekli,” atklāj Ilze.

Rūpējoties par savu veselību, Ilze galvenokārt cenšas piekopt veselīgu dzīvesveidu. „Man ir būtiski ir dzīvot kustībā – slēpes, nūjas, velosipēds. Ļoti patīk nūjošana. Tad var sakārtot domas, atpūsties. Kopš skolas laikiem patīk arī orientēšanās. Pēdējos trīs gadus, dēla mudināta, atkal piedalos Valmieras orientēšanās kluba rīkotajās sacensībās. Kad piekūstu skriet, lasu grāmatas, īpaši ģeogrāfiskos aprakstus. Visai ģimenei mums – abiem dēliem, man un vīram, hobijs ir ceļošana – gan tuvu, paceļojot tikai nedēļas nogalēs, gan tālāk. Katru gadu izvēlamies kādu valsti un braucam,” par savu veselības formulu pastāsta Ilze.

Anita Labada

Stacijas aptieka, Stacijas iela 22, Limbaži

Farmaceite ar skolotāja gēnu

Pagājuši jau vairāk nekā 35 gadi, kopš limbažniece Anita Labada strādā par farmaceiti. Savukārt viņas dibinātajai „Stacijas aptiekai” Limbažos šogad aprit jau 14. gads.

„Pēc Limbažu 1. vidusskolas absolvēšanas, mācības turpināju Rīgas Medicīnas institūtā. Tolaik vēl pastāvēja GAP (Galvenā aptieku pārvalde) aptieku sistēma un pēc studiju absolvēšanas tikām sadalīti darbam noteiktās aptiekās. Mani nosūtīja uz aptieku Limbažos, kur arī nostrādāju 22 gadus,” par savas profesijas aizsākumu stāsta farmaceite Anita Labada. „Tad pienāca pārmaiņu laiks, un sāka veidoties arī privātās aptiekas. Tad arī pati jutu, ka labprātāk strādātu mazākā, tomēr savā aptiekā.”

Veidot pašai savu aptieku, Anitu iedvesmoja ilggadējā kolēģe Kristīne Krišjāne. Tā kopā ar kolēģi 2002. gadā Anita nodibināja „Stacijas aptieku”. Viņa atzīst, ka aptiekas dibināšana nav bijusi viegla un prasījusi gan smagu darbu, gan arī finansiālus ieguldījumus. „Pirmo gadu aptiekā strādāju praktiski viena, un savam jaunajam uzņēmumam ziedoju visu. Jutos kā kurmītis – no rīta agri devos uz aptieku, tur pavadīju visu dienu, bet tikai vakarā, pēc tumsas iznācu ārā,” atmiņās dalās Anita. „Biju priecīga par katru cilvēku, kas iegriezās aptiekā. Pagāja aptuveni pieci gadi, līdz ieguvām regulāru klientu loku.”

„Stacijas aptieka” Limbažos pircējus gaida ik darba dienu no plkst. 8.00 līdz 20.00, bet brīvdienās durvis atvērtas no plkst. 9.00 līdz 15.00. „Stacijas aptieka” ir neliela – vien 30m². Kā pastāsta aptiekas vadītāja, sākotnēji telpa bijusi vēl mazāka, taču paplašinoties veikala ēkai, kurā aptieka atrodas, klāt iegūta papildu telpa arī aptiekai. Šajā laikā audzis arī aptiekas kolektīvs. „Kopā ar kolēģi palīdzējām divām jaunām meitenēm, kuras tobrīd bija medmāsas, apgūt farmaceita asistenta profesiju – maksājām viņām stipendijas. Tāds arī patlaban ir mūsu aptiekas kolektīvs – divi farmaceita asistenti un es. Ļoti patīk kā izveidojies mūsu kolektīvs. Esam ļoti atšķirīgas, bet, iespējams, tieši tas arī ir vajadzīgs.”

Anita atzīst, ka farmaceita profesija viņai vienmēr ir ļoti patikusi. „Farmaceita darbā īpašu gandarījumu sniedz iespēja ik dienas palīdzēt cilvēkiem. Šķiet, man piemīt skolotāja gēns, jo ļoti labprāt dalos ar savām zināšanām. Reizēm cilvēkam uzdodot pat pavisam vienkāršu jautājumu, piemēram, cik ūdens tiek izdzerts dienas laikā, iespējams nonākt pie secinājuma, ka zāles nemaz nav nepieciešamas – jāsniedz pareiza ievirze veselīgam dzīvesveidam! Galvenais – cilvēkam no aptiekas jāaiziet apmierinātam!”

Kopš 1979. gada, kad farmaceite uzsāka savas darba gaitas, bez šaubām piedzīvotas daudzas izmaiņas. „Kad beidzu augstskolu, piedāvājumā bija vien daži desmiti medikamentu, kas nav pielīdzināms šā brīža plašajam aptiekas piedāvājuma klāstam. Farmaceitam nepieciešams milzum liels zināšanu daudzums. Ikdienas darbu šobrīd ievērojami atvieglo arī aptiekas datoru sistēma,” stāsta Anita. „Gadu gaitā mainījušies arī pircēji. Ir mazliet mazinājusies vēlme dzert zāles un radusies lielāka izpratne par dzīvesveida ietekmi uz veselību. Arī medicīna – fizioterapija un citi terapiju veidi pierāda, ka ārstēšanā ne vienmēr nepieciešamas tieši zāles.” Arī savas imunitātes spēcināšanai farmaceite paļaujas uz tradicionālo ķiploku, kā arī medus un citrona dzērienu, bet ķermeņa un prāta sakārtošanai apmeklē Cigun vingrošanu.

Lasītājiem Anita novēl veselību un rūpes par sevi, bet, ja dzīvē nākas saskarties ar grūtībām, censties uz problēmām palūkoties ar vēsu prātu un nelaist sevī negatīvo.

Gunta Brencēna

Guntas aptieka, "Aptiekas māja", Madliena, Madlienas pag., Ogres nov.

Saruna ar farmaceitu kā terapija

„Guntas Aptieka” Madlienā ir pirmā aptieka Ogres novadā – tās pirmsākumi datējami ar 19.gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Aptiekas vadītāja Gunta Brencēna šeit strādā jau kopš 1973. gada.

Jau jaunībā Guntu interesēja bioloģija un arī farmācija, kas galu galā ņēma virsroku. Pēc Rīgas 1.Medicīnas skolas beigšanas Gunta uzsāka darbu Madlienā galvenās aptieku pārvaldes (GAP) aptiekā Nr. 117, kur tobrīd strādāja vēl trīs darbinieki. Šajā laikā Madlienā darbojās slimnīca, un aptieka bija kā maza fabrika – dienā bieži vien nācās izgatavot 40 – 50 recepšu zāles. Darbs prasīja augstu atbildību un precizitāti. Pēc pieciem aptiekā nostrādātiem gadiem Gunta Brencēna pārņēma aptiekas vadību.

Kad deviņdesmito gadu sākumā Madlienas aptieka tika nodota privatizācijā, Gunta turpināja darbu aptiekā, bet 1997.gadā nodibināja „Guntas aptieku”.

„Katru darbadienu strādājam no pulksten 8 līdz 17, sestdienās no plkst.9 līdz 13, bet svētdienās ir brīvdiena. Aptiekā ir plašs sortiments ne vien medikamentiem, bet arī higiēnas precēm, slimnieku kopšanas līdzekļiem, uztura bagātinātājiem, parfimērijai, bērnu precēm u.c. Strādājam ar datorizētu sistēmu. Zāles mums tiek piegādātas katru dienu. Lai gan uz vietas recepšu medikamentus neizgatavojam, receptes pieņemam un nosūtām izgatavot mūsu sadarbības partnerim,” stāsta Gunta Brencēna.

Vairāk nekā 40 gadus strādājot aptiekā, Gunta Brencēna novērojusi, ka cilvēki ir kļuvuši zinošāki. „Pircēji vairāk izsver zāļu nepieciešamību, prasa padomu, grib vienkārši aprunāties ar savu dakteri un farmaceitu, jo tā arī ir terapija. Diemžēl netrūkst lētticīgu cilvēku, kuri izmanto nelegālu tirgotāju „pakalpojumus” vai notic šaubīgai reklāmai,” pārdomās dalās Gunta. „Ņemam vērā arī cilvēku pirktspēju, tāpēc piedāvājam arī analogas zāles vai preparātus, jo ne vienmēr dārgākais ir tas labākais un vienīgais.”

„Guntas aptiekas” saimniece Gunta Brencēna novēl cilvēkiem ikdienā veltīt 1/3 darbam, 2/3 priekam un atpūtai, pievienojot 3 karotes optimisma, 1 tējkaroti tolerances, graudiņu ironijas un šķipsniņu takta!

Viktorija Aļeiņikova

Viktorijas aptieka, 1.maija lauk.3, Varakļāni, Varakļānu nov.

Veselības avots nav tablete vai injekcija

Pagājis jau 21 gads, kopš farmaceite Viktorija Aļeiņikova Varakļānos dibināja savā vārdā nodēvēto „Viktorijas aptieku”. Nemainīgais aptiekas divu darbinieku kolektīvs pircējus gaida visas nedēļas garumā.

„Farmācijā strādāju jau kopš 1978. gada, kopš pabeidzu medicīnas skolu, bet pirms 10 gadiem absolvēju arī Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas studijas,” stāsta farmaceite un aptiekas dibinātāja Viktorija Aļeiņikova. „Šo aptiekudibināju 1994. gadā – laikā, kad privātās aptiekas bija salīdzinoši reti sastopamas. Visu šo laiku strādājam divatā ar kolēģi – pieredzes bagātu farmaceita asistenti,” stāsta V.Aļeiņikova, piebilstot, ka aptiekai ir pat sava filiāle Murmastienē, kur strādā feldšere.

„Zāles aptiekā uz vietas neizgatavojam, taču „Aptieka 1” aptieku apvienības elektroniskā sistēma mums sniedz pieeju ērtai un plašai medikamentu piegādei, pat atrodoties 200 km no Rīgas,” pastāsta V. Aļeiņikova.

„Viktorijas aptieka” Varakļānos, 1.maija laukumā 3 ir atvērta ik dienu. Darbadienās – no plkst.8.00 līdz 17.00, bet brīvdienās īsāku laiku – no plkst.8.00 līdz 15.00 sestdienās un no plkst.10.00 līdz 14.00 svētdienās. „Aptieka atrodas netālu no baznīcas, līdz ar to par labu darbam svētdienā izšķīrāmies, lai pielāgotos lauku rajonu iedzīvotājiem, kuri uz pilsētu brauc tikai svētdienā, lai apmeklētu baznīcu,” atklāj Viktorija.

Kā atklāj farmaceite, pircēji uz aptieku nāk ne vien pēc zālēm, bet arī pēc padoma. „Ir liels prieks, ja varam klientiem palīdzēt, kaut vai aprunājoties,” pārdomās dalās farmaceite. „Lielākā daļa mūsu pircēju ir pastāvīgie klienti, kurus gadu gaitā esam ļoti labi iepazinuši. Uzskatu, ka tā ir liela priekšrocība, jo varam pircējiem piedāvāt individuālu pieeju. Zinām arī, kāda kuram ir rocība, un netērējam laiku, piedāvājot dārgākus medikamentus, par kuriem zinām, ka klients tos nespēs atļauties.”

„Jaunajā gadā visiem vēlētu palikt uzticīgiem mūsu aptieku tīklam! Lai mūsu padomi un pakalpojumi sniedz gandarījumu abām pusēm!” novēl Viktorija. „Tāpat vēlu arī nepārejošu dzīvesprieku un veiksmi. Novēlu pievērst vairāk uzmanības fiziskām aktivitātēm, jo tikai tablete un injekcija veselības problēmas neatrisinās.”